Latvija nominējusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam Grobiņas arheoloģisko ansambli. 15. janvārī nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam, Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, nominācijas pieteikuma redaktorei Ilzei Kārkliņai, aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne” vadītājam Raimondam Reinim, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai un Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniekam kultūrpolitikas jautājumos Uldim Zariņam.
Desmit gadus ilgais darbs arheoloģiskā mantojuma vērtību apzināšanā un izcelšanā, kas apkopots nominācijas pieteikumā, tapis, sadarbojoties Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, Grobiņas novada domei un vietējiem iedzīvotājiem (aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne” jaunieši un vēstures entuziasti) ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes, Liepājas pašvaldības (Liepājas muzeja), Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas atbalstu. Īpaša loma nominācijas pieteikuma tapšanā bija zinātniskās sadaļas ekspertiem – vēsturniekiem un arheologiem Elīnai Guščikai, Ingrīdai Līgai Virsei, Jurim Urtānam, Egitai Lūsēnai, Jānim Asarim un Andrim Šnē.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis uzskatāms par atslēgu unikālai pasaules komunikācijas pieredzes maiņai. Grobiņa pirmsvikingu periodā 7.–9. gs. kļuva par agrāko un iespaidīgāko skandināvu aizjūras apmetni. Līdz ar to Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla, ļoti labi saglabājusies liecība par vikingu laikmeta skandināvu aizjūras darbību pirmsākumu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Mēs esam liela notikuma priekšā: ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai mūsu valsts oficiāli pieteiktu vēl vienu kultūrvēsturisku objektu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas ir daudzu gadu darbs, kurā tika iesaistīti vairāku jomu profesionāļi. Pieteikums un iespējamais pozitīvais rezultāts apliecina mūsu kultūras bagātību un daudzslāņainību, kā arī sekmēs lielāku interesi par Latviju starptautiskā mērogā. Ceru, ka gada laikā Latvija varēs lepoties jau ar trim objektiem Pasaules mantojuma sarakstā!”
NKMP vadītājs Juris Dambis uzsver: “Veiksmīga profesionāļu, pašvaldības un sabiedrības interešu grupu sadarbība radījusi jaunu vietas identitāti, kas virza pārdomātu un vietas vērtībās balstītu, kvalitatīvu Grobiņas attīstību.”
“Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir varens gan no vēsturiskā viedokļa, gan nākotnes vārdā – pilsētas, novada un pat visas valsts attīstībā. Šajos astoņos gados, kopš veicam ar vikingu tēmu saistītas aktivitātes, tūrisma apjoms palielinājies vairāk nekā par 15 procentiem, taču būtiskais ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem un jo īpaši jaunatnei ir pieaudzis izpratnes līmenis par pašu vēsturi, ar kuru varam lepoties arī starptautiskā mērogā,” uzskata Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. “Mums ir jārūpējas par to, kas mums ir, lai radītu to, par ko sapņojam!”
Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija – Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā lemj UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti 2005. gadā).
Papildu informācija:
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ietver pasaulē nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. Pašreiz Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta 1121 vieta, kas atrodas 167 pasaules valstīs. Tās ataino cilvēka radošā gara meistardarbus, kā arī unikālas pasaules dabas vietas, kam piemīt īpaša estētika, bioloģiskā daudzveidība vai savdabīga mijiedarbe ar pasaules kultūru attīstību. No pasaules mantojuma vietām lielākā daļa – 869 – ir kultūras mantojuma vietas, piemēram, koka baznīcas Karpatu kalnos Slovākijā, Salamankas vecpilsēta Spānijā, Dambullas zelta templis Šrilankā u.c. Līdzās kultūras mantojumam Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 213 dabas mantojuma vietas, piemēram, Subantarktiskās salas Jaunzēlandē, Ilulisatas ledus fjords Grenlandē, Dānijā, Laurisilvas meži Madeirā, Portugālē u.c., un 39 jaukta tipa mantojuma vietas, piemēram, Lapzemes apgabals Zviedrijā, Eivisas dabas daudzveidība un kultūra Spānijā, Rioaviseo nacionālais parks Peru u.c.
UNESCO Pasaules mantojuma saraksta tīmekļvietne: http://whc.unesco.org/en/list.