23. janvārī Kuldīgas novada domes deputāti nolēma finansiāli atbalstīt Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā, ko izveidojis nodibinājums “Rubeņa fonds”, piešķirot tam 5000 eiro no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Nodibinājums “Rubeņa fonds” piešķirto finansējumu izmantos Nacionālās pretošanās kustības muzeja darbības nodrošināšanai 2020. gadā, tostarp muzeja akreditācijas procesam, nacionālo partizānu Āpuznieku kaujas piemiņas pasākuma organizēšanai, ekspozīcijas papildināšanai, skolēnu mācību ekskursiju uzņemšanai, dažādu pasākumu rīkošanai sadarbībā ar Zemessardzi, Jaunsardzi, Latvijas Okupācijas muzeju, Kuldīgas novada muzeju, biedrību “Daugavas vanagi” un citām institūcijām tādu aktivitāšu īstenošanai, kas sekmē vēsturiskās atmiņas par nacionālās pretošanās kustības saglabāšanu un nostiprināšanu Latvijas sabiedrībā.
Nodibinājuma “Rubeņa fonds” darbības galvenie mērķi ir leitnanta R. Rubeņa atsevišķā bataljona cīņu ceļa izpēte, vēsturisko materiālu vākšana un saglabāšana, vispusēja sabiedrības informēšana par R. Rubeņa bataljona cīņām pret svešajām varām okupētajā Latvijā, bataljona kauju vietu iezīmēšana dabā un nozīmīgāko piemiņas vietu izbūve un apsaimniekošana.
Vispirms nodibinājums izveidoja Rubeņa bataljona piemiņas muzeju Ventspils novada Ugāles pagasta “Silmačos”, bet 2014. gada 1. novembrī Kuldīgas novada Rendas pagasta "Viesturos” tika atklāts Nacionālās pretošanās kustības muzejs. Muzeja ekspozīcija stāsta par periodu latviešu tautas vēsturē (1940–1990), kad svešzemju bruņotu akciju un agresijas rezultātā bija zaudēta valsts brīvība un neatkarība. Tautas aktīvākā un drosmīgākā daļa, apliecinot augstu morāli un uzticību nacionālajām vērtībām, nešaubīgi iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Ekspozīcija vēstī par pretošanos abām okupāciju varām, taču centrālā uzmanība veltīta nacionālo partizānu karam, kas risinājās no 1944. līdz 1956. gadam. Muzeja veidošanā Rubeņa fonds sadarbojies ar tuvējām pašvaldībām, Latvijas Okupācijas muzeja speciālistiem, novadpētniekiem un vēstures pētīšanas entuziastiem.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs laika gaitā ir attīstījies un paplašinājies. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 2016. gada projektu pieteikumu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam 19.2. pasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (LEADER) aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” nodibinājums saņēmis un ieguldījis muzeja paplašināšanā publisko finansējumu 50 tūkstošu eiro apmērā, tostarp Kuldīgas novada pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu.
Nodibinājuma “Rubeņa fonds” vadītājs vēsturnieks Andrejs Ķeizars vairāk nekā desmit gadus veltījis leitnanta Rubeņa bataljona gaitu izpētei. Viņš uzsver, ka Nacionālās pretošanās kustības muzejs izveidots, lai sabiedrībai atgādinātu par tiem, kuri ziedoja savu veselību vai pat dzīvību cīņā ar šo jūgu, lai nodotu mūsu vēstures stāstus nākamajām paaudzēm.
Kuldīgas novada pašvaldība janvārī saņēmusi Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, ar kuru Latvijas pašvaldības tiek informētas, ka Valsts prezidents Egils Levits ir rosinājis Latvijas valstiskuma vēstures izpratnē lielāku nozīmi piešķirt nacionālās pretošanās kustības izpētei un atcerei. Šāgada 17. martā Rīgas pilī notiks nacionālās pretošanās kustības forums, uz ko iecerēts aicināt Latvijas ļaudis, kuri ir veltījuši savu darbu, lai koptu nacionālās pretošanās kustības piemiņu. Valsts prezidents Egils Levits vēlas viņiem apliecināt pateicību par ieguldīto darbu un kopīgi apspriest turpmākos darba virzienus nacionālās pretošanās kustības piemiņas jomā. Rendas pagasta “Viesturos” izveidotais Nacionālās pretošanās kustības muzejs ir labs piemērs, kā valstiskuma vēstures izpratnē lielāku nozīmi piešķirt nacionālās pretošanās kustības atcerei.
Sagatavojusi Kristīne Duļbinska,
Kuldīgas novada pašvaldības
Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja