Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Agris Vilks​ (Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: agris.vilks@dobele.lv

Tālrunis: +371 63722231

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Agris Vilks​ (Dobeles novads, Zemgales reģions)

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (Rīgas valstspilsēta);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Dana Bārbale (Ogres novads), 

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Ivars Liepiņš (Tukuma novads);

Latgales reģions: Pēteris Dzalbe (Augšdaugavas novads);

Vidzemes reģions: Uģis Fjodorovs (Madonas novads), LPIA priekšsēdētāja vietnieks

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektori Krāslavā diskutē par gatavību krīzes situācijām un noturības stiprināšanu

4. septembrī Krāslavā notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme, kurā pašvaldību izpilddirektori, valsts institūciju pārstāvji un eksperti pārrunā aktuālās drošības, krīzes vadības un pašvaldību darbības jautājumus. Sanāksmes centrālā tēma bija pašvaldību un sabiedrības gatavība dažādām krīzes situācijām, īpašu uzmanību pievēršot ārējās drošības, civilās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmas noturības jautājumiem

Atklājot sanāksmi Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks , īpaši akcentēja pierobežas novada specifiku un tās ietekmi uz ikdienas darbu.

LPIA Agris Vilks valdes jautājumiem par asociācijas aktualitātēm gaidāmajiem pasākumiem un pašvaldībām svarīgiem normatīvo aktu. Tika apspriesti personālvadības jautājumi, atlīdzības sistēmas ieviešana, pašvaldību audita regulējums, kā arī pieredze un secinājumi pēc nesenajām vētrām un plūdiem, būtiskiot vietējās sadarbības un operatīvās rīcībspējas nozīmes krīzes situācijās.

Plašāka diskusija bija veltīta valsts un pašvaldību gatavībai dažādu apdraudējumu gadījumiem. Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda iepazīstināja ar aktuālo drošības situāciju, Zemessardzes uzdevumiem un sabiedrības lomu valsts aizsardzības stiprināšanā. Viņš vēlas, ka ir attīstītas alternatīvās sakaru līdzekļus, veidot mājsaimniecību pašpietiekamību vismaz vairākām dienām un stiprināt informatīvās telpas noturību.

Par civilo kr pārvaldības attīstību iespējamām krīzes situācijām un gatavo Krīzes vadības centra enerģētikas nozares eksperts Aleksandrs Vlads . Tika sniegts ieskats jaunajā Krīzes vadības centra darbībā, situāciju centra izveidē un sadarbības stiprināšanā starp valsts un pašvaldību institūcijām. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta kritiskā personāla noteikšanai, krīzes vadības grupu darbam un iestāžu gatavības novērtēšanai.

Vairāki Rēzeknes valstspilsētas Centrālās administrācijas vadītāja Margarita Voiciša dalījās pieredzē par kritiskā personāla identificēšanu un pašvaldības krīzes vadības sistēmu organizēšanu.

Veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijā prezentēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene un NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Ilze Grolle. Ekspertes vēlas alternatīvu organizēt mācības, stiprināt kritiskā personāla sagatavotību, pilnveidot ūdensapgādes un sakaru risinājumus, kā arī turpināt darbu pie patvertņu un medicīnisko resursu pieejamības nodrošināšanas.

Sanāksmes noslēgumā Krāslavas rajona partnerības administratīvā vadītāja Zane Ločmele iepazīstināja ar iniciatīvām sabiedrības noturības un pilsoniskās aizsardzības stiprināšanai, akcentējot iedzīvotāju iesaistes un pašpietiekamības nozīmes krīzes situācijās.

Papildus darba kārtības jautājumu sanāksmes dalībnieki iepazinās arī ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem teritoriju apsaimniekošanā, tālāk industriālo bezvadu zāles pļāvēju robotu, kā arī apmeklēja Krāslavas pili un Amatniecības centru

Sanāksmē izskanēja vienota secinājumi, ka efektīva sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām, iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ir jābūt priekšnoteikumam drošas, noturīgas un krīzēm gatavas sabiedrības veidošanai.

 

Sanāksmes protokols
Krāslavasa novada prezentācija
PROFESIONĀLĀ PĻAUŠANA KĻŪST AUTONOMA
Krīzes vadības sistēma - Rēzeknes valstspilsētas pieredze
Biomasas nozares seminārs
Mācības, projekti un materiālās rezerves