Lai pilnvērtīgi novērstu emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, nepieciešama efektīvāka starpinstitūciju sadarbība un atbalsts, mērķtiecīga prevencija visos izglītības posmos, vienota izpratne par problēmas būtību, atbalsta personāla pieejamība skolās un visaptveroša valsts politika u.c. Tas secināts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) šī gada 18.decembrī rīkotajā diskusijā par vardarbību skolās, kurā piedalījās pašvaldību vadītāji, speciālisti un iesaistīto institūciju pārstāvji.
Pasākuma video ieraksts pieejams ŠEIT.
Pasākums norisinājās LPS Izglītības un kultūras komitejas un LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas ietvaros. Pasākumu vadīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne un Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Diskusijas rezultātā arī secināts, ka vardarbības sekmīgai novēršanai būtu nepieciešams stiprināt vecāku iesaisti uzvedības problēmu risināšanā, savukārt izglītības iestādēs ļoti trūkst atbalsta personāls un veselības datu pieejamība, sadarbība ar ģimenes ārstu. Tāpat izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāziņo par iespējamiem gadījumiem un sekmīgāk jāsadarbojas ar institūcijām, jāsaņem atbalsts. Vienlaikus vardarbības gadījumu un uzvedības traucējumu risināšana, atpazīšana vajadzīga visos izglītības posmos – sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz pat pilngadības sasniegšanai.
Pasākumā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska prezentēja izstrādāto rīcības algoritmu izglītības iestādēm vardarbības gadījumos, tas ir nosūtīts visām pašvaldībām. Algoritms ietver 3 līmeņus – zems risks (zaļš), vidējs risks (dzeltens) un augsts risks (sarkans). Pirmajā līmenī tiek risināts izglītības iestādes ietvaros, otrajā līmenī ir nepieciešama papildus resursu piesaiste, bet trešajā līmenī –nekavējoša rīcība un papildu resursu piesaiste ārpus izglītības iestādes. Savukārt sekmīgai vardarbības novēršanai nākotnē vajadzīga obligātās vardarbības novēršanas programma ieviešana izglītības iestādē, speciālās drošības komandas izveide ar definētiem noteikumiem, pakalpojumu pieejamība bērniem, tolerances pret vardarbību mazināšana sabiedrībā u.c.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs informēja diskusijas dalībniekus par galvenajām problēmām un risinājumiem emocionālās un fiziskās vardarbības mazināšanas jomā Latvijas izglītības vidē, kā arī plānoto turpmāko darbību. Viņš uzsvēra, ka joprojām pastāv problēmas ar emocionālās vardarbības identificēšanu, turklāt sabiedrība joprojām esot pārlieku toleranta pret vardarbības gadījumiem. Viņaprāt, ir jāstiprina starpinstitucionālā sadarbība un atbalsts, kā arī jāveido visaptveroša valsts politika, jo pašlaik darbs ar vardarbības jautājumiem notiek fragmentāri un projektu ietvaros. Izglītības likumā ir nostiprināts vispārējs algoritms rīcībai vardarbības gadījumos izglītības vidē. Savukārt šī gada maijā publiskotas vadlīnijas un rekomendācijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai skolās.
I.J.Mihailovs klātesošajiem uzsvēra, ka vardarbības gadījumos darbā ar pāridarītāju, upuri un novērotājiem jābūt iesaistītām visām pusēm – skolēniem, skolas vadībai, skolas personālam, vecākiem, pašvaldībai un kopienai (sabiedrībai). Savukārt, lai efektīvi mazinātu vardarbību izglītības iestādēs, sākotnēji nepieciešami prevencijas pasākumi un aktivitātes, kas vērstas uz vardarbības nepieļaušanu, drošu un cieņpilnu savstarpējo attiecību veidošanu. Tāpat būtiski ir atklāšanas pasākumi un aktivitātes, kas palīdz atpazīt situācijas, kurās bērnam nepieciešama palīdzība, ātra rīcība. Ne mazāk svarīgi ir problēmu risināšanas pasākumi, risinot jau atklātas problēmsituācijas, atbalstot iesaistītās puses un mazinot, novēršot sekas.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme informēja klātesošos par plānotajām starpinstitucionālās sadarbības regulējuma izmaiņām. Pašvaldībās būs jāizveido sadarbības grupas – stratēģiskā līmenī un darbs ar individuālajiem gadījumiem. Šāda veida darba modelis jau ir ieviests Saldus novada pašvaldībā.
Pasākuma turpinājumā par bērnu agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas aktualitātēm pastāstīja Valsts kancelejas Valsts attīstības plānošanas nodaļas konsultante Olita Augustovska,. Viņa uzsvēra, ka 1 no 5 bērniem ir grūtības, kas būtiski ietekmē viņa ikdienas funkcionēšanu un normālu attīstību. Augot sabiedrības labklājībai citu indivīda nespēju iemeslu svars samazinās, bet psihisko, uzvedības un attīstības traucējumu svars palielinās. Vismaz 1 no 10 ir jau formāli diagnosticēti psihiski, uzvedības vai attīstības traucējumi. Turklāt 50% visu šo traucējumu sākas līdz 15 gadu vecumam. Latvijā lielākā daļa šo traucējumu netiek atpazīti un paliek neārstēti, uzsvēra O.Augustovska. Agrīna atklāšana un adekvāta palīdzība būtiski uzlabo tālāko psihosociālo prognozi. Visbiežāk iztrūkstošais pakalpojumu piedāvājums ir bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, bērniem, kuri iesaistīti vienaudžu pāridarījumos, ar agrīnās uzvedības traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu.
Diskusijas ietvaros Valmieras novada Bāriņtiesas priekšsēdētājs Andris Alpeus un Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica atklāja pašvaldību pieredzi par Starpinstitūciju sadarbības komisiju darba organizāciju sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam.
Zemāk pievienotas komitejas dalībnieku prezentācijas.
VBTAI: "Rīcības algoritms izglītības iestādēm vardarbības gadījumos"
LM: "Labklājības ministrijas informācija par plānotajām starpinstitucionālās sadarbības regulējuma izmaiņām"
Valmieras novads: "Bērnu tiesību aizsardzība Valmieras novada pašvaldībā"
Saldus novads: "Starpinstitūciju sadarbība", Saldus novada pieredze
LU: "Atbalsta sistēma vardarbības problēmu mazināšanai. Darītais un plānotais""
IZM: "Galvenās problēmas un risinājumi emocionālās un fiziskās vardarbības mazināšanas jomā Latvijas izglītības vidē, un plānotā tālākā darbība"
VK: "Informācija par bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas (APAS) izveides aktualitātēm Latvijā'