Šī gada 10. decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Mājokļu jautājumu apakškomitejas sēde.
Pasākuma video ieraksts pieejams ŠEIT.
Sēdē Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis stāstīja par energosertikācijas aktualitāti, kreditējot dzīvojamo māju un dzīvokļu iegādi. Savā praktiskajā pieredzē par masveida dzīvojamo ēku energosertifikāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldībā dalījās Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāve Nataļja Beļska.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders atklāja ēku masveida energosertifikācija: iespējas un izaicinājumus.
Vienkāršotā energosertifikācija ir risinājums būtiskai pieejamo datu uzlabošanai un efektīvs risinājums procesa. t.sk. ar to saistīto izmaksu sloga samazināšanai, īpaši daudzīvokļu ēku iedzīvotājiem. Rezultātā tas arī nodrošina centralizētu informāciju par ēku stāvokli un patēriņu, ļaujot valstij un pašvaldībām plānot renovāciju, noteikt prioritātes un mērķēti veidot atbalsta mehānismus. Bez šīs informācijas nav iespējams kvalitatīvi izvērtēt mājokļu fonda vajadzības un pieņemt lēmumus par finansējuma virzieniem.
Finanšu sektoram energosertifikātu pieejamība kļūst kritiski svarīga kreditēšanas ilgtspējai. Bankas arvien biežāk balsta lēmumus uz energoefektivitātes datiem, bet ECB kā banku Eiropas uzraudzības institūcija šīs prasības ar katru gadu palielina. Tas nozīmē, ka energosertifikāts nākotnē nebūs tikai informatīvs dokuments, bet tas būs priekšnoteikums kredītam un finansējuma piesaistei mājokļu fonda attīstībai. Tieši tāpēc energosertifikātu pieejamība visā Latvijā ir svarīga ne tikai finanšu sektoram, bet arī iedzīvotājiem, jo tas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi kredītiem, neatkarīgi no iedzīvotāja dzīvesvietas.
Piedāvātais risinājums ļautu iegūt sertifikātu dzīvokļu īpašniekiem bezmaksas un novērstu vajadzību panākt vienošanos ar citiem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem par kopīgu izmaksu segšanu (būtisks ierobežojums esošā procesa gadījumā), tā padarot renovāciju pieejamāku un ievērojami vienkāršojot procesu, pateicoties pašvaldības lomai uzlabotā sertifikācijas procesa nodrošināšanā. Tās ir tiešas, izmērāmas priekšrocības mājsaimniecībām — iespēja plānot remontus, samazināt apkures izmaksas, palielināt īpašuma vērtību un uzlabot dzīves kvalitāti. Pašvaldībām tas ir instruments, kas ļauj kvalitatīvāk novērtēt dzīvojamo fondu un argumentēti pretendēt uz valsts, ES līdzekļiem, banku finanšu līdzekļiem, jo būs dati, kas pierāda vajadzību un potenciālu. Bez šīs sistēmas liela daļa finansējuma risinājumu var kļūt grūtāk pieejama, jo nebūs pamatojošas informācijas.
Energoefektivitātes izaicinājumi ir gan Rīgā, gan citās pilsētās un novados, tāpēc vienots risinājums visai valstij ir nepieciešams, lai attīstības temps būtu sabalansēts. Datu bāze ar pēc iespējas plašāku datu pieejamību, kas aptver visu Latviju, dod iespēju plānot atbalstu mērķtiecīgi, nevis lokāli — un tā ir priekšrocība ikvienai pašvaldībai, kura vēlas attīstīt dzīvojamo fondu, samazināt iedzīvotāju tēriņus un piesaistīt investīcijas. Energosertifikāti šajā sistēmā nav administratīva formalitāte, bet struktūras pamats — kreditēšanai, renovācijām, politikas plānošanai un iedzīvotāju labklājībai.