Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības un Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde 4. novembrī (2020)

4. novembrī notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas un Veselības un sociālo jautājumu komitejas apvienotā sēde, ko vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

Sēde tika translēta tiešraidē, un tās videoieraksts pieejams šeit.

Vispirms vārds tika dots Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Rīcībpolitikas ieviešanas departamenta Attīstības instrumentu nodaļas Struktūrfondu vienības vadītājai Guntai Landsmanei, kura pastāstīja par dienu iepriekš SIF izsludināto partnerorganizāciju ceturto atlasi pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai un papildpasākumu īstenošanai. Viņa uzrunāja pašvaldības, lai tās savukārt vērstos pie savas teritorijas iestādēm, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām un apvienībām, kuras varētu kļūt par programmas “Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām” partnerorganizācijām. Šīs partnerorganizācijas nodarbojas ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanu, maltīšu nodrošināšanu un papildpasākumu īstenošanu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts finansiālu atbalstu, un tā īstenošana paredzēta visā Latvijas teritorijā, sākot ar 2021. gada 1. aprīli. Konkursā aicinātas pieteikties potenciālās partnerorganizācijas, kas darbojas sava novada, reģionālā vai valsts mērogā. Partnerorganizāciju ceturtās atlases nolikums, tajā skaitā iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi veidlapas aizpildīšanai, atrodami vietnē www.sif.gov.lv, sadaļā “Jaunumi”. Partnerorganizāciju atlases iesniegumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 2. decembris. Plašāka informācija par projektu šeit: www.atbalstapakas.lv.

Izskatot sēdes darba kārtības otro jautājumu, īstās jautājumu krustugunīs nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, kurš iepazīstināja ar VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu izveidi”. Paredzēts, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiks izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Šo administratīvo reģionu funkcijās plānots iekļaut sabiedrisko transportu un ceļus, izglītību, sociālo pakalpojumu pieejamības plānošanu un koordinēšanu, bērnu tiesību aizsardzību, civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanu, reģionālās un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzību un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, atļauju un licenču izsniegšanu uzņēmējdarbībai un reģionālās attīstības atbalsta plānošanu un īstenošanu. Administratīvo reģionu pārvaldībai tiek piedāvāti divi varianti – vai nu valsts un pašvaldību kopīgi izveidota aģentūra, vai valsts un pašvaldību izveidota iestāde – un attiecīgi arī divi iespējamie finansēšanas avoti. Ja tā būtu aģentūra, tad finansējums tai nāktu kā prioritārajam pasākumam papildus no valsts budžeta; ja iestāde – tad vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024., 2025. un 2026. gadam novirzītu 0,15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) no reģiona pašvaldībām plānotā. Vēl kā alternatīva tiek piedāvāts pašlaik piešķiramais valsts budžeta finansējums 1 926 662 eiro gadā un 0,15% IIN no reģiona pašvaldībām atvēlētās daļas pēdējos trīs gados (2018., 2019., 2020. gadā), t. i., vidēji uz pieciem reģioniem 2 087 297 eiro gadā. Runājot par reģionu robežām, R. Bremšmits uzsvēra, ka robežas nav pašmērķis, bet līdzeklis plānošanai un tās jāiezīmē nevis vēsturiskam atskatam, bet nākotnes pārvaldībai. “Strīdīgākā” ir novadu un pilsētu piederība pie Rīgas reģiona (Rīga, Jūrmala, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Saulkrastu, Olaines un Siguldas novads) un Limbažu un Ogres novada iekļaušana Vidzemes reģionā, kā arī Tukuma novada pierakstīšana vai nu Zemgales, vai Kurzemes reģionam. Tuvākās nākotnes rīcība paredz atzinumu sniegšanu par konceptuālo ziņojumu līdz 6. novembrim, novembra laikā precizējumus, atkārtotu saskaņošanu un virzību uz Ministru kabinetu un līdz 2021. gada 1. janvārim VARAM sagatavotā likumprojekta par Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvajiem reģioniem izskatīšanu, tajā paredzot valsts un pašvaldību kopīgas iestādes izveidi un valsts budžeta finansējumu pašreizējā apjomā (1 926 662 eiro gadā) un 0,15% IIN no kopējās reģiona pašvaldībām atvēlētās daļas pēdējos trīs gados.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa minēja problēmas saistībā ar administratīvo reģionu izveidi. Vislielākās diskusijas raisa reģioniem paredzētās funkcijas, taču pilnīgi noteikti LPS iebilst pret pārraudzības dekoncentrāciju. Tāpat LPS uzskata, ka perspektīvā būtu saprātīgi savietot administratīvos reģionus (vai plānošanas reģionus), latviešu vēsturiskās zemes un Saeimas vēlēšanu reģionus.

LPS uzskata, ka, veidojot administratīvos reģionus, jāizveido institucionālais un finansiālais pamats pārmērīgas darbaspēka un citu resursu koncentrācijas novēršanai galvaspilsētas metropoles reģionā, kā arī aktīvākai citu reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanai sekmīgā konkurencē ar citiem pasaules reģioniem. Lai to panāktu, jāveido tāda institucionālā un finansēšanas sistēma, lai administratīvie reģioni pakāpeniski izpildītu šo misiju.

LPS uzskata, ka konceptuālais ziņojums ir jāuzlabo un pirms likumprojekta gatavošanas jāatrisina vairāki jautājumi.

* Administratīvajam reģionam jānosaka tāds juridiskais statuss, kas ļautu nākotnē būtiski pārsniegt pašreizējā plānošanas reģiona kompetenci, nododot tam ne vien atsevišķus dažādu nozaru valsts funkcijās ietilpstošus pārvaldes uzdevumus un atsevišķus pašvaldību funkcijās ietilpstošus pārvaldes uzdevumus, bet arī autonomas funkcijas, turklāt administratīvajam reģionam jānosaka vismaz atvasinātas publiskas personas statuss.

* Administratīvajam reģionam kā atvasinātai publiskai personai var piederēt kustamā un nekustamā manta un budžets, ko apstiprina lēmējinstitūcija. Tad ziņojumā piedāvātie pārvaldes uzdevumi un finansēšanas avoti kļūst loģiskāki, tos var iespēju robežās attīstīt un veidot efektīvus instrumentus Eiropas Savienības un valsts reģionālajai attīstībai. Nosakot pareizu juridisko statusu, par autonomajām var padarīt arī citas funkcijas, piemēram, atbildību par valsts reģionālajiem un valsts vietējiem autoceļiem.

* Administratīvā reģiona kompetence jānosaka tā, ka tās grupējums atbilstu Valsts pārvaldes likumā un jaunajā Pašvaldību likumprojektā ievērotajam dalījumam: pārvaldes uzdevumi valsts funkciju sastāvā; pārvaldes uzdevumi pašvaldības funkciju sastāvā; administratīvā reģiona autonomās funkcijas.

* Ņemot vērā pašvaldību patstāvīgo ienākumu kraso samazinājumu pēdējos gados salīdzinājumā ar valsts ienākumiem, nav pieņemami priekšlikumi finansēt administratīvā reģiona pārvaldes uzdevumus no pašvaldību daļas iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Ziņojumā ir precīzi jānorāda, ka administratīvajiem reģioniem valsts deleģēto funkciju un darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi jāparedz ikgadējā valsts budžetā un uzdevumu izpildei finansējums no valsts budžeta tiek nodrošināts pilnā apmērā. Ja funkcijas vai uzdevumi no valsts puses tiek paplašināti, tad attiecīgi tiek palielināts arī valsts budžeta finansējums. Savukārt, ja funkciju vai uzdevumu ietvars samazinās, ir pieļaujams valsts budžeta finansējuma samazinājums. LPS noraida priekšlikumu no pašvaldībām paredzētā IIN daļas pārdalīt vēl 0,15%, tos novirzot administratīvo reģionu pārvaldīšanas iestādei, kā to paredz ziņojuma 2. variants.

Komitejas sēdē tika izskatīts arī Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”, ar kura palīdzību iecerēts saglabāt reģionālo jeb zemju un vietējo kultūrtelpu identitāti un stiprināt iedzīvotāju piederību Latvijai, zemes kultūrtelpai un vietējai kultūrtelpai. Šobrīd izvirzīts jautājums par piecām vai sešām zemēm jeb īpatnējām kultūrtelpām, bet tām nav saistības ar Administratīvo teritoriju likumprojektu. Latviešu vēsturisko zemju likumprojektā paredzēta konsultatīvas padomes izveide kultūras ministra vadībā un programmas apstiprināšana uz septiņiem gadiem, kurai finansējums būtu kā kārtējā gada jaunā politikas iniciatīva.

Jāpiebilst, ka Sēlijas pašvaldības gatavas cīnīties ne tikai par sesto zemi Latvijas vēsturisko zemju kartē, bet arī par sesto, Sēlijas administratīvo reģionu. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzsvēra, ka vietējā identitāte stiprina arī piederību valstij.

Latviešu vēsturisko zemju likumprojektā atzīmēts: lai iedzīvotāji uzticētos administratīvajiem reģioniem (arī aktīvi līdzdarbotos šo reģionu pārvaldīšanā), ir nepieciešama piederības sajūta – piederība ar konkrēto zemi saistītajai kultūrtelpai. Tāpēc būtu jācenšas pēc iespējas tuvināt dalījumu NUTS3 reģionos (administratīvo reģionu teritorijas) un dalījumu zemēs un šim nosacījumam vislabāk atbilst sešas zemes, papildinot administratīvos reģionus ar Sēliju un piešķirot vēsturiskās zemes statusu Rīgas administratīvajam reģionam, izdalot to no Vidzemes. LPS uzskata, ka, sasaistot reģionu teritorijas ar latviešu vēsturiskajām zemēm, tieši kultūrvēsturiskā identitāte veicinās iedzīvotāju vēmi piedalīties sava reģiona attīstībā.

Apvienoto komiteju sēdes dalībniekus par sabiedriskajai apspriešanai nodoto “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam” informēja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns turpmākajiem septiņiem gadiem paredz gan ierastos uzdevumus, gan jaunus mērķus, taču vislielākās pārmaiņas saistās ar atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu – no desmit tagadējiem uz pieciem poligoniem turpmāk, pārējos atstājot kā atkritumu apsaimniekošanas centrus. Tāpat plānā nav skaidrības par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, t. sk. pārtikas atkritumiem. Neatbildēti paliek arī jautājumi par infrastruktūru, maršrutiem un vešanas attālumiem, tarifu politiku, šādas reformas izmaksām valstij un pašvaldībām u. c. Tāpēc LPS vēl šogad organizēs diskusijas visos plānošanas reģionos, lai nākamo gadu varētu uzsākt ar lielāku skaidrību par pašvaldību, atkritumu apsaimniekošanas reģionu un valsts lomu atkritumu apsaimniekošanā.

Sanāksmes noslēgumā LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte pastāstīja par plānotajām izmaiņām sociālajā jomā un krīzi nozarē, kas novedusi pie sociālo darbinieku pieprasījuma demisionēt labklājības ministrei.

Sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit zemāk.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

VARAM konceptuālais ziņojums "Par administratīvo reģionu izveidi"
Likumprojekts “ Latviešu vēsturisko zemju likums”
Administratīvo reģionu izveide
Problēmas saistībā ar Administratīvo reģionu Konceptuālo ziņojumu
Problēmas saistībā ar Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu
AAVP 2021.-2028.gadam