Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Valsts kancelejas vadītajā darba grupā izstrādāto 62 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kas ir pareizs virziens ceļā uz birokrātijas šķēršļu likvidēšanu būvniecībā. LPS vienmēr ar savu darbu un priekšlikumiem ir atbalstījusi, sekmējusi birokrātijas mazināšanu, tāpēc pozitīvi vērtē iniciatīvas šajā virzienā.
Šī gada 17.janvārī LPS Tautsaimniecības komitejas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane pašvaldību vadītājiem un speciālistiem prezentēja Rīcības plānu birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos. Sagatavotos priekšlikumus konceptuāli atbalstīja Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās Ministru kabineta Stratēģiskās vadības komitejas sēdē.
Komitejas sēdes VIDEO ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.
Piedaloties priekšlikumu sniegšanā un nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu pilnveidošanas plāna izstrādes, izvērtēšanas un saskaņošanas procesā, kā arī uzklausot EM sniegto informāciju, LPS konceptuāli atbalsta plānā paredzētos priekšlikumus birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā. LPS ieskatā plāna īstenošana būs pareizs solis birokrātisko šķēršļu likvidēšanā būvniecībā, jo pasākumi primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums, un ietver pasākumus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai. Būtiski, ka pasākumi neietekmēs sabiedrības līdzdalības iespējas.
LPS Valde rīcības plānā ir atbalstījusi būtisku priekšlikumu, kas paredz nodalīt pašvaldības politiskos lēmumus (teritorijas attīstīšanas jautājumos) no ekspertu veiktā un uz faktiem balstītā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa. Līdz šim pašvaldības politiskais lēmums bija jāpieņem pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pabeigšanas un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma izsniegšanas kā plānotās uzņēmēja darbības akcepts. Tas nozīmē, ka pašvaldība akceptē abus minētos dokumentus.
Savukārt rīcības plānā pašlaik piedāvāts, ka pašvaldības politiskais lēmums būs procesa sākumā, proti, jau apstiprinot teritorijas attīstības plānojumu. Līdz ar to ietekmes uz vidi novērtējumu varēs veikt tikai tām darbībām, kas atbilst teritorijas attīstības plānā noteiktajam. Tas atvieglos lēmumu pieņemšanu investoriem, jo būs skaidri zināms, ka pēc ilgā un dārgā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa netiks pieņemts pašvaldības politiskais lēmums neatbalstīt konkrēto rīcību. Tāpat rezultātā arī pašvaldībām turpmāk nebūs jāiesaistās tiesvedībās saistībā ar ietekmes uz vidi ziņojumu un tā akceptēšanu. Vienlaikus šāda priekšlikuma īstenošanai nepieciešama iespēja pašvaldībām savos teritorijas attīstības plānos izvirzīt papildu nosacījumus, tādēļ jāturpina darbs un jāveic izmaiņas vairākos normatīvajos aktos.
EM informēja, ka darba grupā tika panākta vienošanās - primāri administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā panākt efektīvāku valsts institūciju un inženiersistēmu īpašnieku (pakalpojuma sniedzēju) iesaisti (nosacījumu un tehnisko noteikumu izsniegšanā, dokumentu saskaņošanā), kā arī pilnveidot sabiedrības līdzdalības procesu, pārskatīt tā tvērumu un skaidrāk definēt tā nozīmi katrā no posmiem.
Vienlaikus LPS turpina darbu pie plāna pasākumu precizēšanas un ietekmes novērtēšanas. 2023. gada nogalē EM saņēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdevumu izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā, kā arī Ministru prezidentes uzdevumu sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā, t.sk. vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā.
Pasākumā EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore informēja klātesošos par dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas problemātiku.
Savukārt komitejas sēdes izskaņā EM Valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre informēja par pievienotā vērtības nodokļa (PVN) jautājuma risinājumu īre māju programmā. Īres mājokļu pieejamība ir būtisks faktors sociālās labklājības veicināšanā, jo tas ļauj cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem vai tiem, kas atrodas pārejas dzīves posmā, atrast atbilstošu dzīvesvietu. Svarīgi, ka Izmantojot Atveseļošanās fonda Altum administrēto aktivitāti “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ir paredzēts projektos piemērot samazinātu procentu likmi pašam aizdevumam un PVN aizdevumam, jo PVN izmaksas ir neattiecināmās izmaksas. Orientējoši procentu likmes plānotas zem 1%.
Plašāka informācija zemāk pievienotajās prezentācijās.
Likumprojektu pakotne par privatizācijas pabeigšanu 2024-2026
Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu pilnveidošanas plāns
Grozījumi zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā