Projekta “Iekļaujošas pilsētas” ietvaros 12. maijā Jelgavā virtuāli viesojās tās sadarbības partneris - Briseles Šāerbīkas pašvaldība (Beļģija).
Vizītes mērķis bija padziļināti analizēt Jelgavas pilsētas situāciju migrācijas un integrācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot brīvprātīgā darba potenciāla izpētei.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Jelgavas pilsētas priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot pašvaldības lomu iedzīvotājiem drošas un iekļaujošas vides veidošanā, lai tā ir draudzīga un ērta gan dzīvošanai, gan darbam. Jelgavas pilsētas pašvaldība nenogurstoši gādā par dzīves kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem un tajā pašā laikā domā par ilgtspēju - to, ko atstāj nākamajām paaudzēm.
“Projekta “Iekļaujošas pilsētas” spēks ir iespējā dalīties ar labās prakses piemēriem un piedāvāt pilsētām konkrētus risinājumus migrantu integrācijai vietējā kopienā. Dažādās Eiropas Savienības pilsētās gūtā pieredze palīdz citām pašvaldībām uzlabot integrācijas politiku, piemērojot to vietējām vajadzībām,” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede. LPS pārstāv pašvaldību intereses sarunās ar Latvijas valdību un parlamentu, kā arī pārstāv un organizē Latvijas pašvaldību dalību starptautiskajās organizācijās, t.sk. Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomē (CEMR), LPS ir partneris vairākos CEMR vadītajos projektos. Ģenerālsekretāre minēja Jelgavas veiksmes stāstu izglītības jomā, kas tika prezentēts Apvienoto Nāciju Augsta līmeņa politikas forumā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem Ņujorkā, gan viedās pilsētas pieredzi Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komitejā Ženēvā un citos starptautiskos forumos. “Mēs lepojamies arī ar Jelgavas pilsētas sasniegto sabiedrības integrācijas jomā. Jelgavas pilsētas mērs ilgus gadus bija Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs un noteikti arī tāpēc Jelgavas pilsēta arī politiski vienmēr ir bijusi atvērta dažādībai un pārmaiņām,” sacīja Mudīte Priede.
Sveicot sanāksmes dalībniekus, Šāerbīkas pašvaldības pirmais padomes loceklis Vincent Vanhalewyn izteica cerību rudenī tikties klātienē.
“Projekts “Iekļaujošas pilsētas” ir daudzsološs mūsu pašvaldībai, jo tas ļauj mums novērtēt un pārrunāt sabiedrības integrācijas problēmas. Jautājumi, kas mūs uztrauc, ir imigrācija un integrācija. Sadarbība ar mūsu kolēģiem no Jelgavas ļaus mums kopīgi apspriest konkrētās prakses. Šī zināšanu, labās prakses un prasmju apmaiņa ir būtiska, lai attīstītos un progresētu mūsu pašu darbs šajā jomā,” sacīja Vincent Vanhalewyn.
Šāerbīkas pašvaldība atrodas Briseles galvaspilsētas reģiona ziemeļaustrumos, un pēc iedzīvotāju skaita Šāerbīka ir otra lielākā pašvaldība, te dzīvo vairāk nekā 10% no visiem reģiona iedzīvotājiem. Šāerbīka ir daudzkultūru pašvaldība, tās migrācijas profils parāda, ka tās teritorijā ir 35% ārvalstu iedzīvotāju, galvenokārt Eiropas Savienības jauno dalībvalstu, Āfrikas un Turcijas valsts piederīgie.
Šāerbīka sevi veiksmīgi apliecinājusi kā pilsētu, kas bagāta ar pilsoņu iniciatīvu projektu ieviešanu. Aktīvi tiek strādāts ar dažādām auditorijām: jaunieši, seniori, jaunpienācēji, bezpajumtnieki, narkotiku lietotāji.
Pašvaldības teritorijā saskaņā ar valodas zināšanām ir divas pilsoniskās integrācijas programmas: viena holandiešu un otra - franciski runājošās kopienas.
Jaunpienācēju uzņemšanas birojs BAPA VIA ir divu Briseles pašvaldību struktūra, kas atbild par jaunpienācēju integrāciju. Kopš 2016. gada VIA integrācijas programmu ir apguvuši vairāk nekā 6400 jaunpienācēju. 2018. gadā BAPA VIA uzņēma 1618 jaunpienācējus, galvenokārt no Sīrijas, Irākas, Dienvidāzijas un Rietumāfrikas. Divi visvairāk pārstāvētie profili ir patvēruma meklētāji un cilvēki, kas vēlas ģimenes atkalapvienošanos. VIA izveidošana bija iespējama, pateicoties abu pašvaldību kompetencei un zināšanām.
Projekta koordinatore Elita Kresse sniedza ieskatu migrācijas vēsturē Latvijā. Dažādu politisko notikumu ietekmē migrācijai ir bijusi būtiska loma Latvijas iedzīvotāju skaita un kvalitatīvā sastāva izmaiņās. Šobrīd pamattautības iedzīvotāju daļa Latvijā ir viena no viszemākajām visā Eiropā, un Latvija ir arī viena no etniski visraibākajām Eiropas valstīm. Runājot par migrāciju saistībā ar patvēruma meklētājiem, kopš 1998.gada līdz 2021.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, bet bēgļa statuss kopumā piešķirts 225 personām. Patvēruma meklētāju skaits Latvijā turpina saglabāties zems - 2020. gadā bija 147 patvēruma meklētāji, un to galvenās izcelsmes valstis bija Baltkrievija, Krievija, Sīrija.
Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste Sņežana Zenovjeva iepazīstināja ar vietējo atbalsta grupu. Šāerbīkas pārstāvjiem bija liela interese par darbu integrācijas jomā Jelgavā, un jautājumu krustugunīs nokļuva un diskusijās aktīvi iesaistījās Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža, Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Linda Vovere, Zemgales reģiona cilvēkresursu un kompetenču attīstības centra galvenā speciāliste Inese Rumjanceva, Iveta Dembovska no NVO “Patvērums “Drošā māja”” un Voldemārs Bariss no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Par iedzīvošanos Jelgavā stāstīja Bradost Mamoondy, jaunpienācējs no Kurdistānas, un Sintija Džana, jaunpienācēja no Ķīnas.
Vizīte Jelgavā turpināsies 14. maijā, kad Jelgavas projekta partneri prezentēs Šāerbīkas pašvaldību un CAMIM projektu, kura mērķis ir veidot pašvaldību jaunpienācējiem draudzīgu un drošu, ņemot vērā migrantu vajadzības un iesaistot aktīvos iedzīvotājus. Tas ir trīs gadu projekts un tiek īstenots 2018. – 2021. gadā.
Informāciju sagatavoja: Elita Kresse, projekta vadītāja un LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos
