Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projekta mērķis: pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Projekta partneri: Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS).

Projekta ieviešanas periods: 06.2021.-04.2024.

Projekta aktivitātes:

•  pašvaldību sadarbības prakses Latvijā un tās uzlabošanas iespēju analīze (pētījums, reģionāli semināri pieredzes apmaiņai un diskusijām par pašvaldību sadarbības iespējām pēc ATR, ieteikumu izstrāde turpmākai pašvaldību sadarbībai Latvijā);
•    pilotaktivitāšu īstenošana, lai uzlabotu vai paplašinātu jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas, vai ieviestu jaunas;
•  labas pārvaldības uzlabošanas pasākumi Latvijas pašvaldībās (vadlīniju un ētikas pašnovērtējuma rīka izstrāde, apmācību semināri vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem);
•    mācību vizītes uz Norvēģiju, Poliju un Somiju par labu pārvaldību un pašvaldību sadarbību;
•    Latvijas valstspilsētu darbības stratēģijas izstrāde līdz 2027.gadam;
•    LLPA speciālistu diskusiju platformas izveide un LLPA ekspertu tīkla izveide.

 

www.eeagrants.lv - plašāka informācija vienotajā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta tīmekļvietnē. 

 

Projekts “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” tiek ieviests Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”. EEZ finanšu instruments ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta kopējais budžets ir 1 250 000,00 EUR, no kuriem EEZ līdzfinansējums ir 1 062 500,00 EUR. 

Ielādēt vecākus rakstus
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību sadarbības tīkla seminārs “Krīzes vadība – sadarbība”

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” ietvaros 25. oktobrī notika pašvaldību sadarbības tīkla “Valstspilsētu sadarbība ar apkārtējiem novadiem” seminārs “Krīzes vadība – sadarbība”. Seminārā tika prezentētas trīs atšķirīgas pieredzes, vadot dažāda vieda krīzes situācijas pašvaldībā.

Jelgavas pilsētas operatīvā informācijas centra vadītājs Gints Reinsons iepazīstināja ar Jelgavas pilsētas operatīvā krīzes vadības sistēmu, par pašvaldību lomu civilajā aizsardzībā un tās mehānismu, kā arī par pašvaldību kapacitāti stiprināt civilo aizsardzību.  Augšdaugavas novada pieredzi, vadot dažādas krīzes situācijas novadā prezentēja Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā ir sniegta informācija par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem, risku novērtējumiem apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā. Šobrīd ir izveidota Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija. Vairāk skatīt zemāk pievienotajā prezentācijā.

Rīgas domes priekšsēdētajā biroja vadītāja Signe Grūbe prezentēja Rīgas pašvaldības pieredzi darbā ar ukraiņu bēgļiem. Tika stāstīts par “Rīgas atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem”, kas tika veidots, lai koncentrētu valsts un pašvaldības resursus vienuviet, un maksimāli sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā un Rīgā. Izaicinājumi, ar ko saskaras Rīgā saistībā ar bēgļiem no Ukrainas ir: vienotā atbalsta centra turpmākā darbība, mājokļa, darba iespēju, latviešu valodas un izglītības ilgtermiņa nodrošināšana bēgļiem, kā arī neparedzama likumdošanas virzība saistībā ar bēgļu jautājumiem. Par turpmāko atbalstu ukraiņu bēgļiem viens no svarīgākajiem aspektiem ir atcerēties, ka karš Ukrainā nav beidzies un atbalsts Ukraiņiem joprojām ir nepieciešams. Vairāk informācijas skatiet zemāk prezentācijā.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis informēja klātesošos par visaptverošo valsts aizsardzību, savukārt par krīzes vadības teorētiskajiem  un praktiskajiem aspektiem informēja Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Druvaskalns. Tīkla semināra noslēgumā klātesošie izvērsa diskusiju par to, kā turpmāk efektīvāk veidot sadarbību krīzes situācijās.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” finansiālu atbalstu. Tā mērķis ir pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. 

Jelgavas pilsētas operatīvā krīzes vadības sistēma- tās izveidošana, uzdevumi, darbības mehānismi_Gints Reinsons
Augšdaugavas novada pieredze vadot dažādas krīzes situācijas novadā_Arvīds Kucins
Rīgas pašvaldības pieredze darbā ar ukraiņu bēgļiem_Signe Grūbe