Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projekta mērķis: pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Projekta partneri: Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS).

Projekta ieviešanas periods: 06.2021.-04.2024.

Projekta aktivitātes:

•  pašvaldību sadarbības prakses Latvijā un tās uzlabošanas iespēju analīze (pētījums, reģionāli semināri pieredzes apmaiņai un diskusijām par pašvaldību sadarbības iespējām pēc ATR, ieteikumu izstrāde turpmākai pašvaldību sadarbībai Latvijā);
•    pilotaktivitāšu īstenošana, lai uzlabotu vai paplašinātu jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas, vai ieviestu jaunas;
•  labas pārvaldības uzlabošanas pasākumi Latvijas pašvaldībās (vadlīniju un ētikas pašnovērtējuma rīka izstrāde, apmācību semināri vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem);
•    mācību vizītes uz Norvēģiju, Poliju un Somiju par labu pārvaldību un pašvaldību sadarbību;
•    Latvijas valstspilsētu darbības stratēģijas izstrāde līdz 2027.gadam;
•    LLPA speciālistu diskusiju platformas izveide un LLPA ekspertu tīkla izveide.

 

www.eeagrants.lv - plašāka informācija vienotajā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta tīmekļvietnē. 

 

Projekts “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” tiek ieviests Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”. EEZ finanšu instruments ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta kopējais budžets ir 1 250 000,00 EUR, no kuriem EEZ līdzfinansējums ir 1 062 500,00 EUR. 

Ielādēt vecākus rakstus
Iepriekšējais
Nākamais

Kurzemes pašvaldību pieredzes stāsti seminārā “Sadarbība latviešu vēsturisko zemju ietvaros”

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

8. martā Saldū notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) īstenotā EEZ projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” tīkla “Sadarbība latviešu vēsturisko zemju ietvaros” 3. seminārs, kuru ar ievadrunu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts.

Semināra pirmajā daļā Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļas vadītāja galvenā speciāliste vēstures jautājumos Aija Piļka stāstīja par Kuršu vēsturi, sākot no to pirmssākumiem Latvijas teritorijā, savukārt profesors Juris Urtāns klātesošos iepazīstināja ar Latvijas pilskalnu vēsturi, arheoloģiju, ar senajām kulta vietām Latvijā. Pirmo semināra daļu noslēdza vieslektors no Lietvuvas – vēsturnieks Vytautas Ramanauskas, kas stāstīja par Dienvidu kuršiem, par Mažeiķu muzeja arheoloģisko ekspozīciju.

Otrajā semināra daļā izskanēja Kurzemes pašvaldību pieredzes stāsti.  Dienvidkurzemes novada pašvaldības eksperts tūrisma jautājumos Raimonds Reinis iepazīstināja klātesošos ar Grobiņas arheoloģisko ansambli, tā attīstības un pārvaldības plānu. Grobiņa ir atradusi vairākus saistošus veidus, kā ar vēsturi novadā iepazīstināt gan iedzīvotājus, gan tūristus, piemēram, izveidojot draudzīgu un ērtu vidi iedzīvotājiem un viesiem– pastaigu takas, parkus, rekreācijas zonas, bērnu rotaļu laukumus, tūrisma apskates objektus, ievijot tajos vēstures stāstus. Kā arī katru gadu tiek rīkots dzīvās vēstures festivāls “Seeburg”. Arī labs piemērs ir, ka arheoloģiskie izrakumi, kur notiek pētījumi, ir pieejami interesentu apskatei. Šeit var apskatīt video - Grobiņa. Atslēga uz vikingu laikmetu. Pirmā skandināvu aizjūras apmetne: https://www.youtube.com/watch?v=r872W-WHlOE 

Kuldīgas novada Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa klātesošajiem stāstīja par pieredzi suitu, lībiešu un ķoniņu vēsturiskā mantojumu gan saglabāšanā, gan popularizēšanā. Pašvaldībai nākas daudz sadarboties ar iedzīvotāju kopienu, nevalstisko sektoru, lai kopīgi strādātu pie nemateriālā mantojuma kultūras saglabāšanas. Kā piemēru minēja etnogrāfiskos ansambļus, kas palīdz kopt, saglabāt un atnest etnisko identitāti līdz mūsdienām. Saldus vēstures un mākslas muzeja vecākā speciāliste vēstures jautājumos Ilze Haruna īsi ieskicēja notiekošo Saldus novada vēstures izpētē, kā arī jau atklāto arheoloģisko mantojumu. Semināra noslēgumā vēstures skolotājs un entuziasts Aivars Tērauds demonstrēja paša veidotu un sakomplektētu kuršu vēlā dzelzs laikmeta vīrieša arheoloģiskā tērpu.

Semināra noslēgumā dalībnieki dalījās ar idejām par pašvaldību sadarbības virzieniem vēsturisko zemju ietvaros. LPS pateicas Saldus novada pašvaldībai par sadarbību semināra organizēšanā.

Pašvaldību sadarbības tīkla seminārs tiek īstenots projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” ietvaros, kas tiek ieviests Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”. EEZ finanšu instruments ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta mērķis ir pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. 

 

Saldus novada arheoloģiskais mantojums_Ilze Haruna
Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis_Dace Reinkopa
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis_Raimonds Reinis
Mažeiķu muzeja arheoloģiskā ekspozīcija_Vytautas Ramanauskas