Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projekta mērķis: pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Projekta partneri: Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS).

Projekta ieviešanas periods: 06.2021.-04.2024.

Projekta aktivitātes:

•  pašvaldību sadarbības prakses Latvijā un tās uzlabošanas iespēju analīze (pētījums, reģionāli semināri pieredzes apmaiņai un diskusijām par pašvaldību sadarbības iespējām pēc ATR, ieteikumu izstrāde turpmākai pašvaldību sadarbībai Latvijā);
•    pilotaktivitāšu īstenošana, lai uzlabotu vai paplašinātu jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas, vai ieviestu jaunas;
•  labas pārvaldības uzlabošanas pasākumi Latvijas pašvaldībās (vadlīniju un ētikas pašnovērtējuma rīka izstrāde, apmācību semināri vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem);
•    mācību vizītes uz Norvēģiju, Poliju un Somiju par labu pārvaldību un pašvaldību sadarbību;
•    Latvijas valstspilsētu darbības stratēģijas izstrāde līdz 2027.gadam;
•    LLPA speciālistu diskusiju platformas izveide un LLPA ekspertu tīkla izveide.

 

www.eeagrants.lv - plašāka informācija vienotajā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta tīmekļvietnē. 

 

Projekts “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” tiek ieviests Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”. EEZ finanšu instruments ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta kopējais budžets ir 1 250 000,00 EUR, no kuriem EEZ līdzfinansējums ir 1 062 500,00 EUR. 

Ielādēt vecākus rakstus
Iepriekšējais
Nākamais

Briselē diskutē par vietējās attīstības nozīmi drošības kontekstā

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! 

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs , Valkas novada domes priekšsēdētāja Gita Avote, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe EEZ finanšu instrumenta Divspusējās sadarbības fonda iniciatīvas ietvaros devās uz Briseli (Beļģiju).

Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija piedalījās Norvēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas (KS) sadarbībā ar Polijas Pilsētu savienību un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) rīkotajā  diskusijā  “Vietējā attīstība kā drošības jautājums. EEZ un Norvēģijas grantu sadarbības projektos gūtās atziņas”. KS Starptautisko projektu nodaļas vadītājas Elitas Cakules moderētajā diskusijā piedalījās VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša, iepazīstinot ar veiktā izvērtējuma par kara Ukrainā radīto ietekmi uz Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģioniem galvenajiem secinājumiem un sniegtajiem priekšlikumiem. Latgales Plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne un pašvaldību vadītāji iezīmēja galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras pašvaldības, jo īpaši pierobežā.  Ar praktiskiem pieredzes stāstiem par pašvaldību sadarbības lomu sarežģītos apstākļos dalījās Hersonas pilsētas (Ukraina) vicemērs Vitālijas Belobrovs un Ovre-Eiker pašvaldības (Norvēģija) vadītājs Adrians Vilhelms Kjolo Tollefsens.  Pasākuma dalībnieki dalījās vērtīgā pieredzē par iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu un civilo aizsardzību, vienlaikus veicinot vietējo demokrātiju, sociālekonomisko attīstību un iedzīvotāju līdzdalību. Tāpat diskusijā puses atklāja sadarbības projektu sniegtās iespējas laikā, kad pašvaldības saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, ko radījis Krievijas karš pret Ukrainu.

Vizītes Briselē laikā Latvijas pašvaldību delegācija arī tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) Somijas un Baltijas valstu nodaļas vadītāja vietnieci Lindu Sproģi un programmu vadītāju Andri Skrastiņu. Tikšanās laikā dalībnieki pārrunāja kā labāk izmantot ES Kohēzijas politikas potenciālu demogrāfisko pārmaiņu radīto problēmu risināšanā Latvijā. DG REGIO pārstāvji informēja par Eiropas talantu izmantošanu kā jaunu stimulu Eiropas Savienības (ES) reģioniem. Tika uzsvērts, ka Eiropas demogrāfiskās pārmaiņas izraisa novecošana, zemāks dzimstības līmenis un migrācijas plūsmas, turklāt daži reģioni tiek ietekmēti vairāk nekā citi, palielinot reģionālās atšķirības. Lai risinātu šos izaicinājumus, klātesošos informēja par talantu veicināšanas mehānismu, īpaši reģionos, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tas ir tiešais atbalsts noteiktiem reģioniem, kā arī finansiālā palīdzība, izmantojot pieejamos resursus. Tāpat nepieciešama plaša pieredzes apmaiņa un zināšanu, labas prakses izplatīšana, norādes uz citām ES iniciatīvām un analītisko zināšanu palielināšana. Runājot par Latviju, DG REGIO pārstāvji akcentēja, ka valstī ir lieli demogrāfijas izaicinājumi, sevišķi nomalēs, tomēr Latvija līdz šim nav saņēmusi atbalstu Talantu izmantošana Eiropas reģionos aktivitātēs. Vienlaikus Kohēzijas Programmā 21-27 ir paredzētai pasākumi demogrāfijas izaicinājumiem, tai skaitā atbalsts pašvaldību kapacitātes celšanai, ieguldījumiem integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti u.c. Savukārt pašvaldību vadītāji dalījās ar aktualitātēm Latvijas pašvaldībās, tai skaitā šī brīža situāciju austrumu pierobežas pašvaldībās. Kā galvenie viedokļu apmaiņas jautājumi bija drošība, civilā aizsardzība, uzņēmējdarbības attīstība, tūrisma veicināšana u.c. Tikšanās noslēgumā puses atzinīgi novērtēja savstarpēji vērtīgo informācijas apmaiņu, viedokļu daudzveidību, sniegtos risinājumus šī brīža izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pašvaldības. Tāpat tika pausts gandarījums par līdzšinējo sekmīgo sadarbību un tās stiprināšanu.