No 11. līdz 13. maijam Tallinā norisinājās 17. EUSBSR ikgadējais forums, kas pulcēja valdību un pašvaldību pārstāvjus, politikas veidotājus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības līderus no visa Baltijas jūras reģiona. Foruma centrālais mērķis bija meklēt kopīgus risinājumus reģiona aktuālākajiem izaicinājumiem, stiprinot sadarbību, koordināciju un noturību laikā, kad krīzes kļūst par jauno normu.
Latvijas Pašvaldību savienību forumā pārstāvēja padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa, projekta "Clima Response" vadītāja Elita Kresse un ārējo sakaru komunikācijas speciāliste Ilze Vārpiņa.
EUSBSR jeb Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam tika apstiprināta 2009. gadā ar mērķi stiprināt sadarbību starp reģiona valstīm un kopīgi risināt pārrobežu izaicinājumus. Šobrīd Baltijas jūras reģions saskaras ar savstarpēji saistītiem draudiem – klimata pārmaiņu ietekmi, demogrāfisko spiedienu, drošības riskiem, kritiskās infrastruktūras ievainojamību, dezinformāciju un pieaugošu ģeopolitisko nenoteiktību. Forumā vairākkārt tika uzsvērts, ka neviena valsts vai nozare šos izaicinājumus nevar atrisināt viena pati.
Plenārsesijā bijušais Igaunijas prezidents Toomas Hendrik Ilves uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona valstīm, izmantojot EUSBSR un tās rīcības plānu, ir iespēja būtiski stiprināt gatavību un koordināciju pēkšņu satricinājumu gadījumos – sākot no ģeopolitiskas spriedzes un kiberuzbrukumiem līdz kritiskās infrastruktūras traucējumiem un piegādes ķēžu krīzēm. Diskusijās tika analizētas esošās ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmas, pārrobežu sadarbības nepilnības un nepieciešamība stiprināt civilmilitāro sadarbību, datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā un atbalstu vietējām pašvaldībām ilgstošu krīžu laikā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka efektīva noturība nav iespējama bez ciešākas koordinācijas starp valstīm, pašvaldībām un reģionālajām institūcijām.
Īpaša uzmanība forumā tika pievērsta noturības jautājumam. Diskusijās izskanēja doma, ka noturība nav tikai spēja pārvarēt krīzes, bet arī spēja savlaicīgi pielāgoties, sadarboties un rīkoties nenoteiktības apstākļos. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt uzticēšanos ne tikai horizontāli starp valstīm un institūcijām, bet arī vertikāli – starp valsti, pašvaldībām un sabiedrību.
Foruma dalībnieki akcentēja, ka drošība jāveido jau sistēmu plānošanas stadijā (“security by design”), cieši sadarbojoties valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Baltijas jūras reģionā robeža starp civilo infrastruktūru un drošību kļūst arvien mazāka, tādēļ arvien nozīmīgāka kļūst “dual-use” pieeja – infrastruktūra, kas vienlaikus kalpo ekonomiskajai attīstībai, drošībai un sabiedrības noturībai.
Būtiska loma diskusijās tika piešķirta arī cilvēkiem un kopienām. Ukrainas pārstāvji atgādināja, ka pat vismodernākā infrastruktūra zaudē jēgu, ja cilvēki nejūtas droši, piederīgi un neredz nākotni savā valstī. Savukārt jauniešu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību jauniešus iesaistīt lēmumu pieņemšanā daudz agrīnāk, jo tieši jaunā paaudze nes jaunas idejas, enerģiju un ilgtermiņa skatījumu.
Foruma ietvaros tika izspēlēta plūdu krīzes simulācijas spēle jeb praktiskais vingrinājums, kas izstrādāts, lai stiprinātu pašvaldību un iesaistīto iestāžu gatavību un reaģēšanas spējas ekstremālu laikapstākļu gadījumos. To kopīgi organizē trīs INTERREG Baltijas jūras reģiona projekti – ClimaResponse, BALTFLOODS un CREWS. Vingrinājums ir paredzēts vietējo varas iestāžu darbiniekiem un civilās aizsardzības speciālistiem, lai sniegtu tiem pierādījumos balstītu pieredzi un rīkus ilgtermiņa klimata pielāgošanās stratēģiju ieviešanai. Dalībniekiem tiek sadalītas lomas un pienākumi, un spēle uzskatāmi parāda, kā koordinēta vietējā rīcība un skaidri definētas lomas starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām var uzlabot krīzes vadību.
Foruma noslēgumā vairākkārt izskanēja doma, ka šobrīd nepieciešama ne tikai problēmu izpratne, bet arī drosme rīkoties – pat tad, ja risinājumi vēl nav ideāli. Kā viens no foruma centrālajiem vēstījumiem izkristalizējās aicinājums sadarboties ar mazāk bailēm kļūdīties un vairāk uzticēšanās vienam otram, jo tieši spēja rīkoties kopā kļūs par galveno Baltijas jūras reģiona noturības pamatu nākotnē.
LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos
Elita Kresse
Foto: Andras Kralla