Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz pārdalīt dabas resursu nodokli, un virza tos steidzamības kārtībā, nedodot pietiekamu laiku šā projekta apspriešanai. Arī Ministru kabineta (MK) 17. septembra sēdē lemtais, ka dabas resursu nodoklis jāpārdala starp pašvaldībām, VARAM un Kultūras ministriju (KM), novirzot dabas resursu nodokļa ieņēmumus ne tikai vides jomai, bet gan lielākoties citiem VARAM un KM mērķiem, neatbilst Dabas resursu nodokļa likumam.
Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzību.
Valdība sēdē atbalstīja, ka papildu ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiks novirzīti izdevumiem VARAM iecerēm 2020. gadam 6 528 448 eiro apmērā, 2021. gadam 7 127 422 eiro apmērā un 2022. gadam un turpmāk ik gadu 8 362 222 eiro apmērā un KM iecerēm 2020. gadam 1 123 575 eiro apmērā, 2021. gadam 1 423 575 eiro apmērā un 2022. gadam un turpmāk ik gadu 1 723 575 eiro apmērā.
Saskaņā ar valdībā lemto pārdalītais dabas resursu nodoklis tiks novirzīts VARAM un KM prioritārajiem mērķiem, nevis tiešajam mērķim – vides jautājumu sakārtošanai, kam gan visā Eiropā, gan pasaulē kopumā pievērsta pastiprināta uzmanība. Lielāko daļu pārdalītā dabas resursu nodokļa tērēs šādiem mērķiem:
* nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmēju publisko pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidi, ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas un ES prasību ieviešanu, izveidojot un uzturot centralizētas valsts pārvaldes IKT platformas;
* nodrošināt atbalstu sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai;
* nodrošināt nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas nepārtrauktību un Nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu un mērķu izpildi;
* nodrošināt vietējo mediju stiprināšanu, turpinot sekmīgi uzsākto, īstenojot mērķētu rīcību nacionālā līmenī;
* stiprināt nacionālo identitāti un veicināt valstisko piederību.
Turklāt svarīgi, ka, pašvaldību budžetos samazinot ieņēmumus no dabas resursu nodokļa, tiks ietekmētas pašvaldību spējas veikt gan savas autonomās funkcijas, gan ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus vides jomā. Šobrīd pašvaldības no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem finansē, piemēram, šādas darbības:
* sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu;
* pieslēgumu veicināšanu centralizētai kanalizācijas sistēmai;
* attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu;
* ūdenssaimniecības sistēmas attīstību;
* atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidi un apsaimniekošanu;
* kompensācijas atkritumu poligonu ietekmes zonā dzīvojošiem iedzīvotājiem;
* vides monitoringu (piem., rekultivētajās atkritumu izgāztuvēs, peldvietās, gaisa piesārņojuma monitoringu);
* publisko ūdeņu pārvaldību, t. sk. biotopu atjaunošanu, piem., straujteču tīrīšanu, niedru izpļaušanu u.c.;
* gaisa kvalitātes aizsardzību, t. sk. gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādi un pāreju uz videi draudzīgāku kurināmo;
* degradēto teritoriju atjaunošanu;
* meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakārtošanu u. c.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka valdība, pārdalot dabas resursu nodokli starp valsti un pašvaldībām un novirzot lielu daļu tā ieņēmumu ar vides aizsardzību nesaistītu mērķu īstenošanai, piemēram, NVO fondiem, reģionālo mediju atbalstīšanai un latviešu literatūras eksportam, nerīkojas korekti. “Šāda dabas resursu nodokļa pārdale var radīt situāciju, kurā pašvaldības nespēj izpildīt tām uzliktos pienākumus vides aizsardzības jomā. Samazinot pašvaldībām līdzekļus vides darbību finansēšanai, tiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai un samazinās cilvēku dzīves kvalitāti,” pauž G. Kaminskis.
Ar pilnu LPS atzinumu var iepazīties zemāk.
Sandra Bērziņa,
LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos,
Kristīne Kinča,
LPS padomniece juridiskajos jautājumos
Foto: Sandra Bērziņa
LPS atzinums par likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā"