Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Videokonference par blīvi apdzīvotām teritorijām

24. februārī Latvijas Pašvaldību savienība, piedaloties Vidzemes inovāciju nedēļā, rīkoja konferenci “Blīvi apdzīvotas teritorijas”, ko vadīja LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks.

Vispirms Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperti prezentēja statistiku par blīvi apdzīvotām teritorijām un datu analīzes rīkiem. CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš pastāstīja, kā tiek veidotas blīvi apdzīvotas teritorijas un kādi dati par tām pieejami, savukārt CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs iepazīstināja ar teritoriālo statistiku un sniedza piemērus no CSP veidoto rīku klāsta, no kuriem jaunākais ir par teritoriju ekonomisko aktivitāti. Plašāka informācija viņu prezentācijās zemāk.

Pirms diviem gadiem Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi publicēja datus par blīvi apdzīvotām teritorijām, un arvien biežāk tos izmanto dažādi speciālisti un arī pašvaldības. Par blīvi apdzīvotu uzskata tādu teritoriju, kas ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā cits citam kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji vai nodarbinātie. 2019. gadā Latvijā bija 1319 blīvi apdzīvotas teritorijas, bet pēdējo 20 gadu laikā to skaits samazinājies visos statistiskajos reģionos, īpaši Latgalē un Vidzemē. Dati un skaidrojošā informācija par blīvi apdzīvotām teritorijām ir publicēta Latvijas Atvērto datu portālā.

Par blīvi apdzīvotu teritoriju izmantošanas iespējām pārdomās dalījās LPS vecākais padomnieks, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents, Dr. phys.Dr. oec. Māris Pūķis. Viņš uzsvēra, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām nāksies izšķirties vai nu par policentrisku, vai monocentrisku attīstību, un tas noteiks turpmāko teritoriju apdzīvotību, nodarbinātību un arī iedalījumu.

Praktisks pieredzes stāsts par blīvi apdzīvotu teritoriju izmantošanu izskanēja no Mārupes novada pašvaldības. Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere pastāstīja, kā pašvaldība izmanto blīvi apdzīvotu teritoriju statistiku ūdenssaimniecībā.

LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks iepazīstināja ar LPS izveidoto salīdzināmo datu bāzi – informācijas sistēmu BLIS (BenchLearning Information System) – un videokonferences skatītājiem un klausītājiem cēla priekšā interesantu analīzi par blīvi apdzīvotām teritorijām.

Videokonferences ieraksts pieejams LPS YouTube kanālā šeit.

Jānis Upenieks,

LPS sistēmu analītiķis

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

Blīvi apdzīvotas teritorijas

Jānis Upenieks

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir veikusi blīvi apdzīvotu teritoriju aprēķināšanu [Blīvi apdzīvota teritorija (eksperimentālā statistika)].

Šāda blīvi apdzīvotu vietu veidošana tiek uzskatīta par alternatīvu pašreizējām administratīvajām teritorijām (pašvaldības) un teritoriālajām vienībām (pašvaldību pilsētas, pagasti un ciemi). Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi stingri nosaka dažādus nosacījumus dažādās teritoriālajās vienībās, taču šīm teritoriālajām vienībām ir noteiktas robežas [Ministru kabineta noteikumi nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi (šeit)].

Blīvi apdzīvotas teritorijas, pēc autora domām, tuvāk realitātei atklāj vietas, kurās iedzīvotāji izvēlas mitināties. Neraugoties uz administratīvi teritoriālo vienību robežām, pašvaldībām jāsniedz pakalpojumi visiem tās iedzīvotājiem – izglītība, veselība, drošība, pārvietošanās iespējas un citi –, lai kur tie atrastos.

Blīvi apdzīvotu teritoriju robežu noteikšanai pamatā ir apdzīvotas vietas definīcija 2017. gada 22. marta Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2017/543, kurā noteikts, ka par kaimiņos vai netālu esošām ēkām uzskatāma ēku grupa, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa. Grupas savukārt tiek apvienotas, ja tās savieno rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas [CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā. Centrālā statistikas pārvalde (šeit)].

Interaktīvā karte ieejama šeit.

Sadalot blīvi apdzīvotās teritorijas pēc iedzīvotāju skaita 2020. gada sākumā, no 1324 blīvi apdzīvotām teritorijām 958 jeb 72% blīvi apdzīvotās teritorijās dzīvo no 50 līdz 500 iedzīvotāju. 44 blīvi apdzīvotās teritorijas nav iedzīvotāju, kas norāda uz to, ka tās kopš 2019. gada ir pamestas.

Lielākā blīvi apdzīvota teritorija ir Rīga ar 672 422 iedzīvotājiem. Rīgas blīvi apdzīvotā teritorijā ietilpst šādas teritorijas: Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava, Bukulti, Salaspils, Getliņi, Berģi un citas. No Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas. Jūrmalas blīvi apdzīvotā teritorija nepārkāpj savas administratīvās teritorijas robežas, taču no tās ir atdalīti Ķemeri, Jaunķemeri, Kurši, Buļļu ciems un Vārnukrogs. Aptuveni puse no Babītes novada Kūdras ciema blīvi apdzīvotās teritorijas ir iestiepusies Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Šādas blīvi apdzīvotas teritorijas, kuras pārdala divas dažādas pašvaldības, nav retums, piemēram, Raudas un Ercmaņu blīvi apdzīvotas teritorijas pārdala Tukuma un Engures novada pašvaldību teritorijas, Struteles blīvi apdzīvotu teritoriju dala Tukuma un Jaunpils novada pašvaldību robežas un citas. Izteikti tas novērojams republikas pilsētu vai lielu pašvaldības pilsētu tuvumā – Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras, Cēsu, Jelgavas u. c.

Lai arī urbanizācijas rezultātā Rīgas blīvi apdzīvota teritorija ietvērusi vairākas administratīvi teritoriālās vienības, Rīgas pilsētas apkārtnē ir daudz ciemu, kur iedzīvotāju un apbūvju blīvuma dēļ tur neveidojas blīvi apdzīvotas teritorijas, piemēram, Rotkaļi, Jaunbagumi, Bajārkrogs, Kangari, Lielkangari, Vāverkrogs, Kancersili, Plakanciems, Ielejas, Trenči u. c.

Vislielākā administratīvo teritoriju nesakritība ar blīvi apdzīvotu vietu teritorijām ir vērojama Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē, kur aptuveni 70 ciemos neveidojas blīvi apdzīvotas teritorijas. Konkrētās ciemu robežas noteiktas lielas, taču iedzīvotāju skaits tajās ir zems. Tā, piemēram, Lielirbē, pēc statistikas datiem, deklarējušies līdz desmit iedzīvotājiem.

Blīvi apdzīvotu vietu dati izvirza jautājumu, vai pašvaldībām nebūtu jāpārskata noteiktās ciemu robežas zemo iedzīvotāju skaita dēļ. Savukārt tām pašvaldībām, kuru teritorijas pārklāj viena blīvi apdzīvota teritorija, ir jāapvieno spēki teritorijas attīstības plānošanā, kā nodrošināt ūdenssaimniecību, transportu, izglītību, veselību, drošību un citus pakalpojumus.

Izveidotā interaktīvā karte satur šādus datus:

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos, apkaimēs (atbilstoši robežām 2020. gada sākumā) un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);

Darba ņēmēju mēneša vidējie un mediānas bruto darba ienākumi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);

Nodarbināto iedzīvotāju radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc faktiskās dzīvesvietas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautības statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs (atbilstoši robežām 2020. gada sākumā) un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika).

Blīvi apdzīvotas teritorijas un pilsētu apkaimes - CSP prezentācija
Blīvi apdzīvotu teritoriju izmantošanas iespējas - M. Pūķa prezentācija
Blīvi apdzīvotu teritoriju izmantošana ūdenssaimniecībā Mārupē - I. Krēmeres prezentācija