Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori Jaunjelgavā spriež par koku un ūdeņiem

Tūlīt pēc Zinību dienas 2. septembrī savu cītīgi krāto zināšanu papildināšanai Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri pulcējās Jaunjelgavā. “Mājastēvs” izpilddirektors Uldis Albiņš pauda pārliecību, ka tagad visiem kolēģiem būs skaidrs, ka Jaunjelgava nemaz nav pietuvināta Jelgavai, kā tas Latvijas ģeogrāfijā līdzīgos gadījumos ierasts. Toties ciemiņus, kas sen nebija braukuši pa Daugavas kreiso krastu, patīkami pārsteidza ceļu kvalitāte un iespēja sasniegt galamērķi ātrāk nekā cerēts. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks savā uzrunā izskaidroja novada un pilsētas senvēsturi, kā arī to, kā Neištate un Frīdrihštate beigās kļuvusi par Jaunjelgavu. Par novada jaunlaiku sasniegumiem stāstījumu turpināja U. Albiņš.

Šoreiz sanāksmes tematika bija pietuvināta dabai. Vispirms uzmanības centrā bija koksne. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, kokrūpniecības eksperts Kristaps Klauss iepazīstināja ar tautsaimniecības ieguvumiem no koksnes izmantošanas sadzīvē un būvniecībā. Kaut arī sen zināms, cik veselīgs, salīdzinot ar mūsdienu būvmateriāliem, ir koks, diemžēl sabiedriskajās ēkās un mājokļos Latvijas koks tiek izmantots daudz par maz. Viņš arī kliedēja mītus un stereotipus, kas dažkārt traucē dot tam priekšroku.

A/S “Latvijas valsts meži” komunikācijas speciāliste Anda Sproģe tēmu turpināja pavisam konkrēti analizēja rezultātus sabiedrības aptaujai par koksnes izmantošanu sadzīvē un būvniecībā. Izpilddirektoriem, kuri piedalījās līdzīgā sanāksmē 2015. gada 2. oktobrī Tērvetē un novērtēja topošā koka tilta labskatu, ērtību gājējiem un iederību vidē, bija prieks uzzināt, ka aizvadītajā nedēļā pāri tam pārgāja jau simttūkstošais parka apmeklētājs!

Sanāksmes mierīgo norisi uz laiku pārtrauca sirēnas troksnis, vēstot par slavenā Cūkmena ierašanos. Viņš savu rosību, apkarojot vides piemēslotājus, vērsis plašumā un tagad iestājas par koksnes izmantošanu mūsu dzīvē. Cūkmens jau ticies ar piecu Latvijas lielo pilsētu vadītājiem, kas parakstījuši “Cūkmena koka manifestu”. Pēc īsas izprašņāšanas, kur un kā koksne izmantota Jaunjelgavas novadā, arī Guntis Libeks tika atzīts par cienīgu parakstīt manifestu un apņemties cildināt koku kā labāko materiālu mūsu dzīves telpā. Tādu pat gatavību, pagaidām gan bez rakstiska apliecinājuma, pauda visi klātesošie, pulcējoties kopējam foto ar kolorīto ciemiņu.

LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem. Izpilddirektori vienojās apstiprināt Jēkabpils pilsētas izpilddirektora Guntara Goguļa piedalīšanos LPIA valdes sēdēs un sasaukt LPIA sapulci 2016. gada 2. decembrī Salaspilī, dienas kārtībā iekļaujot jautājumu par LPIA valdes locekļa apstiprināšanu.

LPIA sanāksmes turpinājumā Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre informēja par plāniem upju baseinu apsaimniekošanā un plūdu risku pārvaldībā, bet Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde dalījās uzkrātajā pavisam praktiskajā pieredzē par dažādiem pretplūdu pasākumiem un civilās komisijas darba organizēšanu.

Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane iepazīstināja ar jaunāko regulējumu pludmaļu iekārtošanā, bet “Zilā karoga” nacionālais koordinators Jānis Ulme viņu papildināja ar īpašajām “Zilā karoga” prasībām.

LVĢMC speciālistu “trio” – Valdes locekle Daiga Falkane, Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa un hidrologs Andrejs Zubaničs informēja izpilddirektorus par komercuzņēmuma struktūru un piedāvātajiem pakalpojumiem – analīzes, prognozes, novada atlantu veidošana utt.

AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš informēja par energoefektivitātes veicināšanas iespējām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Pēc sanāksmes viesiem izdevās iepazīt dažādus Jaunjelgavas novada rakursus. “Staburaga bērnos” iemūžināto Staburaga pagastu, kur katra vieta liekas sen zināma un pazīstama un kas cenšas turēties pretī iedzīvotāju aizplūšanai no šīs tiešām burvīgās vietas. Atmiņā paliekošs bija saules apvizētais brauciens ar kuģīti “Vīgante” pa Daugavu, garām šovasar ar sarkanu boju iezīmētajai leģendārā Staburaga atrašanās vietai. Daudziem ciemiņiem todien nejauši iznāca ekskursija pa Latvijas hidroelektrostacijām, jo ceļš uz Jaunjelgavu veda gar Rīgas un gar Ķeguma HES, toties iekļūt un skatīt no iekšpuses turbīnu varenību, uzrādot personas dokumentu, bija atļauts Aizkraukles HES. Arī šoreiz izdomas bagātie pasākuma saimnieki bija sarūpējuši kādu “Latvijas veiksmes stāstu” – Latvijā pirmās auto un citu transportlīdzekļu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcas uzņēmīgajiem saimniekiem. Darbu Jaunjelgavā tā uzsāka tikai pērn septembrī.

Paldies jaunjelgaviešiem par iespēju iepazīt Sēlijas dižpilsētu Jaunjelgavu un tās novadā justies kā mājās!

Daina Oliņa

Sanāksmes video ierakstu skatiet LPS YouTube kontā vai atverot šo saiti

Jaunjelgavas novada prezentācija
Tautsaimniecības ieguvumi no koksnes izmantošanas rūpniecībā, sadzīvē un būvniecībā. Latvijas koks sabiedriskajās ēkās un mājokļos
Sabiedrības aptaujas par koksnes izmantošanu sadzīvē un būvniecībā rezultāti
Upju Baseinu Apsaimniekošanas Plāni UN plūdu RISKA pārvaldības plāni 2016.–2021. GADAM
Civilā aizsardzība un pretplūdu pasākumi Pļaviņu novadā
Peldvietu iekārtošana jaunākais regulējums praktiskie piemēri
AKTUĀLO HIDROMETEOROLOĢISKO PAKALPOJUMU
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programma