No 23. līdz 26. oktobrim notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) organizētais mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu, lai iepazītos ar kaimiņzemes pašvaldību sistēmu, uzdevumiem un labo praksi un attīstītu Latvijas un Lietuvas pašvaldību izpilddirektoru sadarbību.
Vizītes laikā izpilddirektori apmeklēja vairākas Lietuvas pašvaldības un piedalījās diskusijās ar kaimiņzemes kolēģiem, iepazina labo pieredzi projektu īstenošanā, nodarbinātības veicināšanā, atkritumu apsaimniekošanā, kultūrvēsturiskā mantojuma objektu saglabāšanā, tūrisma sekmēšanā savā teritorijā un uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Latvijas izpilddirektori viesojās Biržu, Anīkšķu, Druskininku, Alītas, Viļņas un Kauņas pašvaldībā.
Lietuvas administratīvo iedalījumu līdz 2010. gada reformai veidoja desmit apriņķi (lietuviešu: apskritis), kas sīkāk bija iedalīti 43 rajonu pašvaldībās (rajono savivaldybė), desmit pašvaldībās (savivaldybės) un septiņās pilsētu pašvaldībās (miesto savivaldybė). Pašvaldības veidoja 546 seņūnijas (seniūnija). Pašreizējo administratīvo iedalījumu veido 60 vēlētas pašvaldības. Kopš 2010. gada 1. jūlija, kad tika atceltas apriņķu administrācijas, apriņķiem ir tikai teritoriālas un statistiskas funkcijas. Nākamgad Lietuvas pašvaldības uzraudzīs pieci valsts uzraugi, jo arī vēsturiski valsts sastāv no pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem: Aukštaitijas, Suvalkijas, Žemaitijas, Dzūkijas un Mazās Lietuvas.
Birži (Biržai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes. Tā ir Vecumnieku un Aizkraukles novada sadraudzības pašvaldība. Biržu pašvaldībā dzīvo ap 10 000 iedzīvotāju. Pilsētā attīstīta pārtikas ražošana (alus darītavas), tekstilrūpniecība un linu apstrāde (paši neaudzē, bet izejvielas iepērk; visu produkciju eksportē, ir tikai mazs veikaliņš pie ražotnes Astravas muižā), bet rajonā – lauksaimniecība. Teritorijā daudz karsta kriteņu – tā lauksaimnieku bēda, jo apdrošināšanas kompānijas nevēlas slēgt apdrošināšanas līgumus un nav arī nekādu kompensāciju no valsts. Biržos ir divas skolas, ģimnāzijā mācās ap 450‒500 bērnu (skaits ļoti samazinās). Bērnus uz skolu nogādā pašvaldība, un katrs maršruts nav garāks par 10‒15 km. Valstī noteikts, ka skolēnu pārvadājumu maršruts nedrīkst pārsniegt 30‒45 km.
Pilsēta ļoti attīsta tūrisma pakalpojumus, te darbojas informācijas centrs (pašvaldības iestāde), kura uzdevums ir organizēt vietējos amatniekus, popularizēt pašvaldības teritoriju, piedalīties izstādēs, veicināt tūrisma attīstību. Šeit ir skaista daba, un Biržos atrodas reģionālā dabas parka direkcija. Biržos ir dabas takas, Sajūtu taka, vairāki Alus ceļi. Pilsētas teritorijā Širvēna ezerā, kurā ir 14 salas, ieplūst Aglona un Apašča. Pie ezera noris labiekārtošanas darbi, un drīz uz lielāko – Mīlestības saliņu varēs aiziet pa tiltu (tagad – tikai ar laivu). Nesen pašvaldība atguva kempingu, ko par ES fondu naudām renovēja un iznomāja uzņēmējam, bet viņš nespēja to uzturēt, un nu kempings ir atkal pašvaldības īpašumā. Pašvaldība cenšas iegūt (arī izsolēs) vēsturiskos īpašumus, lai nepazaudētu šos pilsētas sejai tik īpašos vaibstus – rekonstruē, ievieto tur pašvaldības iestādes vai iznomā uzņēmējiem.
Pilsēta lepojas ar savām pilīm. Birži vēsturiski pazīstami kā Radzivilu dzimtas rezidences vieta (pēc viņiem vēl valdīja Tiškeviči). Pašvaldības īpašumā ir Astravas pils, kas pirms simt gadiem iznomāta (nomas līgums uzņēmējam beigsies pēc septiņiem gadiem). Pašvaldība ar nepacietību gaida līguma beigu termiņu, lai skaisto objektu varētu veidot pieejamāku sabiedrībai; pirmajā stāvā plānots iekārtot uzņēmēju centru, kā arī pārcelt šurp tūrisma informācijas centru.
Interesants tūrisma objekts, kurā allaž daudz apmeklētāju, ir 32 m augstais īpašā dizainā veidotais Kirkilu tornis.
Senākā alus darītava “Biržu alus” dibināta 1686. gadā. Tā kā tolaik pilsētā bija daudz aldaru, Radzivilaite izdomāja, ka pilij jāceļ liela alus darītava, lai būtu ieņēmumi. Kopš tā laika alu šeit gatavo visu laiku. Pat pēc pilsētas nopostīšanas Zviedru kara laikā pirmo atjaunoja tieši alus darītavu, lai iegūtu līdzekļus pārējiem objektiem; Rātsnamu atjaunoja tikai pēc tam. Alus darītavā ražo 43 nosaukumu alu, trīs no tiem ir tumšie, kā arī sieviešu alu “Radzivilaites kaprīze” (ar koriandru).
Anīkšči (Anykščiai) ir pašvaldība ar apmēram 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atrodas gleznainā vietā – pie Sventājas un Anīkštas upju satekas. Vietā, kur pilsētas senākā apmetnes vieta, ierīkots uzņēmēju atbalsta centrs – MENU inkubators (mākslas inkubators). Pašvaldība atbalsta uzņēmējus (amatniekus, māksliniekus, inovācijas u.c.) piecus gadus.
Tūristi šeit apbrīno lielo neogotisko dievnamu, kas ir augstākā baznīca Lietuvā, un labprāt nogaršo vietējo vīnu – tā ražotne Anīkšķos darbojas kopš 1929. gada.
Alītas apriņķis (Alytaus apskritis) atrodas pašos Lietuvas dienvidos un aizņem lielāko Dzūkijas daļu. Tajā ietilpst piecas pašvaldības: Alītas pilsētas pašvaldība, Alītas rajona pašvaldība, Druskininku pašvaldība, Lazdiju rajona pašvaldība un Varēnas rajona pašvaldība.
Apriņķa teritorijā daudz mežu – tie aizņem 247,2 tūkstošus ha (44%), bet upes un ezeri – 4,3% no visas teritorijas. Caur Alītas apriņķi tek lielākā upe valstī – Nemuna un viena no lielākajām Lietuvas upēm – Merķe; te ir daudz ezeru.
Alītas apriņķī ir savdabīga un unikāla arhitektūra ar autentiskām tautas mākslas tradīcijām. Novads slavens ar lieliski saglabāto ekoloģisku līdzsvaru, tradicionālās saimniecības attīstību, labiem nosacījumiem kājāmgājēju, ūdens un velotūrismam. Apriņķa teritorijā atrodas pazīstamā kūrortpilsēta Druskininki. Alītas apriņķis ir sadraudzības pašvaldība Jelgavas novadam.
Starp citu, Lietuvā ierobežo alkoholisko dzērienu tirdzniecību – to nepārdod pēc plkst. 20 un svētdienās pēc 15, turklāt vispār netirgo degvielas uzpildes stacijās. Lietuvas veselības ministrs ir Aurēlijs Verīga, un paši lietuvieši joko, ka viņi ir vegāni un verigāni.
Alīta (Alytus) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā Dzūkijas pilsēta ar apmēram 74 tūkstošiem iedzīvotāju. Alītas pilsētas svētki tiek svinēti 15. jūnijā, jo Magdeburgas pilsētas tiesības Alītai Stefans Batorijs piešķīra 1581. gada 15. jūnijā. Alīta ir Cēsu sadraudzības pilsēta.
Alītā ietilpst 11 pašvaldību teritorijas. Šeit ir laba vieta gan dzīvošanai (dzīvokļi jaunām ģimenēm; veco ļaužu māja), gan biznesam. Paši alītieši lepojas ar teritoriju un saviem iedzīvotājiem.
Raksturojot uzņēmējdarbību, jāmin vairākas ražotnes – porolona rūpnīca, šūšanas fabrika, ledusskapju rūpnīca “Snaige”, dzelzsbetona rūpnīca “Alytaus gelžbetonis”, ceļu būves uzņēmums “Alkesta”, komunālais uzņēmums “Alytaus šiluminiai tinklai”, kā arī “Alytaus elektros tinklai”, “Alytaus tekstilė”, “Lietuvos žaliava”, “Daisotra” un citi. No lauksaimniecības nozarēm attīstīta lopkopība un augkopība, kā arī netradicionālas nozares, te daudz smilšērkšķu platību, ierīkotas atrakcijas tūristiem. Novadā ir lielā cieņā amatniecība. Alītā ir dabas parki, ievērojami kultūrvēsturiskie objekti un ļoti sirsnīgi cilvēki.
Pašvaldību darbības likumību uzrauga valdības pārstāve, un šāds uzraugs ir katrā apriņķī. Viņš pārskata lēmumu likumīgumu, vai nav pretrunas ar Konstitūciju un citiem likumiem. Nesen Lietuvā tika mainīts likums un noteiktas procedūras, ko un kā kontrolē. Alītas un Marianpoles apriņķos ir viens uzraugs, bet, sākot ar nākamā gada 1. jūniju, visā valstī būs pieci uzraugi (viens divos reģionos). Izpilddirektore ar kontrolieri labi sastrādājas, jo dara darbus lietas labā, nevis meklē, kur “piekasīties”. Par ekonomiskajiem lēmumiem uzraugs neatbild, viņš nevar apturēt, piemēram, būvdarbus vai politiskos lēmumus. Pašvaldība pati politiski lemj, kā rīkosies ar savu budžetu un kādu sociālo atbalstu vai palīdzību iedzīvotājiem sniegs. Ja tiek pārkāptas lēmumu pieņemšanas procedūras un tamlīdzīgas lietas, tad uzraugs aizrāda, bet, ja pašvaldība neklausa, ‒ sniedz tiesā, un tā lemj. Vēl Lietuvā pastāv finanšu kontrole – katrai ministrijai ir likumības uzraugs un Seimā kontrolieris. Iepirkumus kontrolē speciāls birojs (līdzīgi kā mūsu Iepirkumu uzraudzības birojs).
Struktūra Alītas apriņķī jau sen sakārtota, ar reformu maz kas mainījies. Pašvaldībām ir savas funkcijas, un tās veic arī valsts uzdevumus. Pašvaldību vēlēšanas Lietuvā tāpat kā pie mums notiek reizi četros gados. 2015. gadā pirmo reizi bija tiešās priekšsēdētāja vēlēšanas. Administrācijas direktors ir algots darbinieks, viņš pieņem darbiniekus un atbrīvo tos. Administrācijā ir 13 nodaļas un 11 teritoriālo vienību administrācijas pārraugs. Lietuvā ievēl tikai apriņķa pašvaldību (valstī pašvaldībās ir no 15 līdz 54 deputātiem (Viļņā)).
Alītā lielu uzmanību pievērš uzņēmējdarbībai. Perspektīvākās nozares pašvaldībā ir celtniecība, zemes pārvaldība, mēbeļu ražošana, kokapstrāde, kravu pārvadājumi, gaļas pārstrāde, auto remonts, šūšana, ģeodēziskie, reklāmas pakalpojumi, tūrisms, īpašuma apsardze. Atbalsts no pašvaldības paredzēts maziem un pavisam sīkiem uzņēmējiem. 2017. gadā darba vietu radīšanai (pēc līguma, ko uzņēmējs apņemas un izpilda) izmaksāti 183 tūkstoši eiro, un uzņēmēji aktīvi izmanto šo instrumentu.
Nodarbinātības dienests – līdz 2018. gadam Lietuvā bija Darba birža, kas apkalpoja piecas pašvaldības, bet kopš šāgada 1. oktobra ir vienots Valsts nodarbinātības dienests. Katrā reģionā ir jaunatnes lietu speciālists, kurš atbild par jauniešu nodarbinātību. Dienests cieši sadarbojas ar pašvaldībām, īpaši sociālajiem darbiniekiem. Lietuvā nemaksā pabalstus, ja iespējams atrast darbu. Dienesta galvenie uzdevumi: efektīva nodarbinātības politika, e-pārvalde, vakanču tirgus vienam vai vairāku uzņēmumu grupai, bezdarba mazināšana, informēšana, aktivizēšana, motivēšana. Liels darbs tiek ieguldīts prevencijā – profesionālā orientācija notiek pat bērnudārzos, skolās runā par nodarbinātību reģionā, daudz darbojas ar sociālā riska grupām un dažādiem projektiem. Dienesta uzskaitē esošajiem klientiem tiek veidots katram individuāls plāns, paredzētos pasākumus sasaistot ar finansējumu, kam izmanto gan ES līdzekļus, gan nacionālo budžetu. Nodarbinātības programmas veido kopā ar pašvaldībām, piemēram, pilsētā darbojas invalīdu nodarbinātības uzņēmums, kas cep un tirgo produkciju, un tas ir pašvaldības uzņēmums.
Alītas apkaimē vidējā alga ir 80% no vidējās algas valstī, un daudzi nevēlas strādāt par tik zemu samaksu. Lietuvā ilgi atbalstīja tikai teritoriju ap Viļņu, un tagad redzamas sekas. Alītā ir daudz uzņēmumu, bet darbavietas mazskaitlīgas. Aizbraukušie atgriežas ļoti maz, kaut gan ir valsts programma – ja brauc dzīvot un strādāt uz reģionu, banku kredītprocentus mājokļa iegādes kredītam sedz valsts.
Alītas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs (AAC) apkalpo septiņas pašvaldības. Atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir apmēram 200 000 iedzīvotāju (vasarā vēl 150 tūkstoši nāk klāt, jo Birštonā un Druskininkos ļoti daudz iebraucēju, te ir arī vasarnīcas; dažās dienās reģionā fiksēti pat miljons cilvēku), un ieguldītas investīcijas apmēram 50 miljonu eiro apmērā. AAC ir septiņu pašvaldību iestāde, kas veic organizatorisko un juridisko darbu, un reizē arī uzņēmums, kas reāli apsaimnieko atkritumus. Blakus laukumā darbojas firma, kas apkalpo bīstamos atkritumus. Pašvaldību AAC savāc visus sadzīves atkritumus, arī lielgabarīta atkritumus no mājsaimniecībām un mazos apjomos būvgružus no mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Visu pašvaldību attīstības stratēģijās paredzētas tīras, zaļas teritorijas. Lai pieņemtu un panāktu šādu dzīvesveidu kā ikdienu, AAC skolo iedzīvotājus un māca arī atpūtniekus. Atkritumu apsaimniekošanas reģionā 61% atkritumu pārstrādā, jo dedzina (no visa pārstrādātā apjoma 78% ir sadedzināti 2017. gadā) – tas ir labākais rādītājs Lietuvā. 22‒23% atkritumu tiek apglabāti. Reģionā ir 23 dalītās vākšanas laukumi, un piektā daļa no visa savāktā apjoma ir dalīti vāktie atkritumi. Mājsaimniecības nodod dalīti vāktos atkritumu bez maksas. Iedzīvotāji un komersanti maksā atkritumu nodevu (0,54 eiro/m2), par svaru – mainīgā maksa (200 l konteiners = 2 eiro/reize). Tiek arī uzlikti sodi, lai neatstātu vākus atvērtus (0,34 eiro/atvērts vāks). Kopš oktobra pieņem arī pārtikas atkritumus. Dalītā vākšana šeit pastāv jau piecus gadus. Labākais “skolotājs” ir rēķins – slikti šķirotus atkritumus savācējs pielīdzina nešķirotajiem, par ko jāmaksā vairāk.
Pivašunskas pagasta amatnieku centrs ir vietējo iedzīvotāju (pagasta teritorijā dzīvo ap 300 cilvēku) pulcēšanās vieta. Te viņi mācās zīmēt, veidot, gatavot un citas prasmes zinošu kaimiņu vadībā, centrā notiek dažādu svētku un tradīciju pasākumi, telpas iznomā pasākumiem un jubilejām. Pašvaldība algo centra vadītāju un uztur telpas, bet pašiem to apdzīvotājiem jāpiepelna naudiņa ar dažādām aktivitātēm.
Lietuvas Pašvaldību asociācijā strādā ap 20 cilvēku. Asociācijas biedri ir visas 60 pašvaldības. Struktūra ir līdzīga kā mums, bet asociācijas prezidents pilnu laiku strādā savā pašvaldībā (Druskininkos), ikdienas darbus vada izpilddirektore. Prezidentam ir četri vietnieki, darbojas valde un komitejas. Vismaz reizi gadā notiek kongress. Mums sarunu sistēma ar ministrijām nostiprināta likumā, bet Lietuvā pirms valsts budžeta pieņemšanas notiek Divpušu komisijas sēde, kurā piedalās premjers, finanšu ministrs, asociācijas pārstāvji u.c.
Pašvaldības veic gan autonomās, gan deleģētās funkcijas (pēc budžeta deleģēto funkciju ir ap 40%). Atšķirībā no mums Lietuvas pašvaldības, piemēram, reģistrē lauksaimniecības tehniku un kontrolē valsts valodas likuma ievērošanu savā teritorijā.
Patlaban Lietuvā diskutē par valsts pārvaldes reformu, kas var skart arī pašvaldības, jo esot liels ierēdņu (valsts kalpotāju) skaits. Arī pašvaldību darbinieku liela daļa ir valsts ierēdņi, un katrs ierēdnis liek eksāmenu. Budžetā tiek plānota nauda regulārai darbinieku kapacitātes celšanai (tas nav obligāti, bet ir grūti strādāt un konkurēt, ja nav izietas apmācības un iegūts attiecīgs dokuments). Uzsākt darbu ierēdniecībā var tikai tad, ja nokārtots atbilstošas pakāpes eksāmens. Izpilddirektori nav valsts kalpotāji, jo viņiem ir līgums uz domes ievēlēto laiku. Algu administrācijas vadītājam nosaka likums: ja teritorijā iedzīvotāju skaits līdz desmit tūkstošiem, tad alga ir 1030‒1285 eiro, ja iedzīvotāju skaits virs 10 000, tad alga ir 1285‒1430 eiro (pieļaujama piemaksa līdz 30%). Vecie pagasti (seņūnijas) ir izpildinstitūcijas, bet vadītāju ieceļ komisija, kuras sastāvā vismaz trīs sabiedrisko organizāciju pārstāvji (agrāk politiski iecēla mērs).
Druskininki – pilsēta, kas dzīvo un veidojas atbilstoši savam moto: Lietuva sākas no Druskininkiem. Liela vērība šeit tiek pievērsta un daudz līdzekļu piesaistīti infrastruktūras izveidei, lai noturētu pilsētas – veselīga dzīvesveida veicinātājas – imidžu (sanatorijas, SPA, ūdens atrakciju parks, sniega parks zem jumta, pacēlājs no SPA uz sniega parku u.c.). Pašvaldības vadītājs, kurš jau divus gadu desmitus vada arī Lietuvas Pašvaldību asociāciju, ļoti lepojas ar savu pilsētu un cilvēkiem un priecājas, ka, “staigājot pa naža asmeni”, sasniegts tik labs rezultāts.
Druskininku pilsētā dzīvo ap 14 tūkstošiem iedzīvotāju, bet visā pašvaldībā – vairāk nekā 22 tūkstoši. Druskinikos mērvienība ir gultas vietas: patlaban to ir ap 8000, bet plānots sasniegt 10 000 atpūtnieku gultas vietu gadā. Te ik gadu reģistrēti pāri par 300 000 atpūtnieku, bet reāli ir vairāk.
Padomju gados Druskininki bija sanatoriju centrs Kremļa un citu tālaika valstvīru un viņu ģimeņu vajadzībām, bet pēc PSRS sabrukuma un Lietuvas neatkarības atjaunošanas kļuva par izpostītu vietu, īstu padibeņu un narkomānu pilsētu. Kad Maļinausku ievēlēja par pilsētas mēru, viņš bija 31 gadu jauns biznesmenis, kurš nenobijās no izaicinājuma un sāka ar vīziju – kūrortpilsētas infrastruktūrai jākalpo visu gadu viesu vajadzībām! Pats par sevi saprotams, ka parkiem, ielām, veloceliņiem un citiem objektiem un vietām jābūt sakoptām, labiekārtotām un ikvienā pilsētā stūrītī jājūtas labi! Vecās arodbiedrību un dažādu resoru sanatorijas pilsēta pakāpeniski pārņēma savā īpašumā, arī tās, ko neizdevās apsaimniekot privātajam biznesam. Pilsēta uzbūvēja Ūdensparku, ko jau apmeklējuši 4,5 miljoni cilvēku, un šogad pašvaldība no šā kompleksa saņēma vienu miljonu dividendēs. Tagad pašvaldībai ir deviņas sanatorijas, 50 konferenču zāles ar 4000 vietām, pacēlājs uz sniega parku (PPP projekts) un slēpošanas centrs zem jumta – labākais Eiropā un viens no pieciem labākajiem pasaulē. To visu apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība. Ir arī golfa laukums. Pēdējais lielākais parku uzlabošanas projekts – 1,74 ha platībā iestādīti 500 000 narcišu. Netālu no Druskininku kūrorta iegūst ārstnieciskās dūņas, ko paši apstrādā un izmanto dūņu vannās, aplikācijās un citās veselības uzlabošanas procedūrās. Ārstniecībā koncepts tiek mainīts, sekojot Bādenbādenes paraugam – lai cilvēki brauktu vēl un vēl, ir jāmainās! Kā uz to visu raugās privātie uzņēmēji, revidenti, Konkurences padome? Druskininku mēra pārliecība: ja privātais dara, lai dara; ja nedara, bet pilsētai to vajag, tad pašvaldība dara un izdara! Piemērs – pilsēta sāka ar Eiropas fondu līdzekļiem (PHARE un citi), lai uzceltu Ūdensparku; blakus privātais uzņēmējs, kam piederēja viesnīca, neinvestēja tās attīstībā, tāpēc cilvēki negribēja tādā viesnīcā uzturēties, tāpēc pašvaldība uzcēla savu un vēlāk pārpirka par vienu eiro arī privāto viesnīcu, un viss ir sakārtots. Tikko nodota vēl trešā viesnīcas daļa pie Ūdensparka – tā ir moderna, skaista celtne.
Druskininku pašvaldībā ir 25 deputāti, un pozīcija sastāv no 19 deputātiem, kuri ievēlēti no viena saraksta.
Pilsētas vadība lepojas ar daudzdzīvokļu māju modernizēšanas projektu, pie katras skolas izveidoti moderni sporta laukumi, pirmie valstī uzsākuši zemzemes atkritumu konteineru izvietošanu, iekārtots Jauniešu centrs – moderna māja ar daudzām telpām nodarbībām, pasākumiem, apmācībām un māja biedrībām, kurā katrai biedrībai ir sava darba istaba un daudzas koplietošanas telpas. Arī katrā lauku ciemā ir pa biedrību mājai (kopā desmit). Pašvaldība uztur telpas, maksā organizatoriem algu, bet pašiem jāpiepelna labākai dzīvei. Šogad Druskininkos tiks pabeigts sportistu rehabilitācijas centrs.
Kauņas pašvaldībā koalīciju veido trīs partijas. Administrācijas vadītājs ir jauns, šo amatu ieguvis konkursa kārtībā. Viņš sācis ar administrācijas reorganizāciju, pēc tam tā veikta arī pašvaldības iestādēs (Kauņā ir vairāk nekā 200 iestādes, uzņēmumi ūdens, apkures, dzīvojamā fonda, atkritumu, ielu un citu komunālo jautājumu risināšanai) un izglītības iestādēs.
Pilsētā ir municipālā policija, bet tās pilnvaras nav lielas, galvenokārt jāseko kārtībai pilsētā un autostāvvietās. Zemes izmantošanas plānu kādreiz apsprieda dažādu pārstāvju komisija, bet tagad tas saistīts ar investīciju piesaisti. Galvenais uzdevums – radīt priekšrakstu un apstākļus, lai bizness ienāk pilsētā, lai attīsta teritoriju. Lielākais Kauņas projekts šobrīd ir jaunā stadiona būvniecība. Tas būs pirmais nacionālā līmeņa sporta komplekss, un tā celtniecībā pa astoņiem miljoniem eiro ieguldīs ES un valsts līdzekļus, bet pārējā būs pilsētas nauda (kopā 34 miljoni). Dzīvokļus Kauņas pašvaldība cenšas izpārdot iemītniekiem, vēlas atstāt tikai sociālos dzīvokļus. Tā kā dzīvokļu pilsētā trūkst, tos piepirks ar ES fondu programmas palīdzību.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiek atbilstoši Likumam par atkritumu apsaimniekošanu. Paredzēts, ka 2020. gadā varēs apglabāt tikai 27 735 t atkritumu (tagad 39 623 t). Aizpērn sāka kompostēt bioloģiskos atkritumus, ir šķirošanas rūpnīca. 2016. gadā ieviesta depozīta sistēma, un tagad 100% labā materiāla aiziet depozītā. Pilsētā ir šķirošanas laukumi dalītai vākšanai, iedzīvotājiem konteineri dalītai vākšanai. Atkritumus savāc un šķiro pašvaldību uzņēmums “Švarai”. Kauņā ir pusieguldītie konteineri un arī vēl parastie. Darbojas čipa sistēma – katra atkritumi tiek nofiksēti. Šī sistēma arī palīdz maršrutu plānošanā (kad izmet atkritumus, tiek fiksēta informācija, kas nonāk centrā, redzams, kā piepildās konteiners, parāda arī, kad un cikos izved). Tarifi šeit ir mazākie Lietuvā, jo sešu pašvaldību uzņēmums atšķirībā no privātajiem uzņēmējiem nestrādā peļņas dēļ. 120 l konteinera izvešana divreiz mēnesī maksā 3,50 eiro. Nodeva Kauņā ir tikai 1 cents, lai būtu godīgi pret tiem, kas šķiro.
Situācija siltumapgādes jomā – tarifs Kauņas pilsētā ir visiem vienāds. "Kaunos enerģija" pilnībā pārgājusi uz biomasu, bet ir vēl arī gāze. Viena kilovatstunda maksā 4,70 eiro. Elektroenerģijas ražošana pilsētā nenotiek, jo nav kvotas. Gāze ir rezerves variants, tā glabājas un tiek pieslēgta tikai siltuma trūkuma gadījumā. Pilsētā ir 29 000 gaismekļu, LED apgaismojums šobrīd ir perspektīvākais.
Intelektuālās pašvaldības projekts – IT, vieda, gudra – sauc dažādi, Kauņā – intelektuāli! Komunālajā jomā (ūdens, siltums, atkritumi, kanalizācija un citi pakalpojumi) veido intelektuālu sistēmu, kurā klientu apkalpošana notiek visās jomās kopā. Līdz galam tā vēl nav ieviesta, bet fragmentāri šo sistēmu jau var redzēt. Sistēmai ir četri līmeņi un divi etapi – informācijas apkopošana visās jomās un vienota administrēšana.
Atziņas
1. Pašvaldību prioritāte ir apmierināti iedzīvotāji un sakārtota vide teritorijā. Lietuvieši veiksmīgāk izmanto ES fondu līdzekļus ilgtermiņa attīstības veicināšanai reģionos. Ļoti iedvesmojošs ir Druskininku stāsts par savas kūrortpilsētas attīstību un stratēģiskajiem mērķiem.
2. Lietuvā ļoti pievērš uzmanību ceļu infrastruktūras uzlabošanai, lauku ceļu asfaltēšanai, jaunajām tehnoloģijām, ergonomiskām ēkām. Visā valstī būvē ceļus, remontē skolas, ceļ un renovē dzīvojamās mājas.
3. Uzņēmējdarbības atbalstā interesanta pieredze Alītā -- ja uzņēmējs rada jaunas darba vietas un tās saglabā vismaz gadu, tad par katru darba vietu saņem 1000 eiro attīstībai (savstarpējais līgums).
4. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas investē infrastruktūras attīstībā.
5. Kauņas pašvaldība meklē un izmanto tehnoloģiskās iespējas, lai optimizētu, uzlabotu savu darbu, veido intelektuālu pilsētu.
6. Pašvaldību problēmas ir līdzīgas, kaut arī Lietuvas un Latvijas pašvaldību sistēma, prioritātes un valdības attieksme daudzos jautājumus ir stipri atšķirīga (piemēram, atkritumu mērķu sasniegšanai un tehnoloģiju ieviešanā).
7. Alītas un Kauņas atkritumu reģionu pašvaldības izlēma, ka labākais variants atkritumu apsaimniekošanai ir veidot pašvaldību uzņēmumus, lai apsaimniekotu savu teritoriju un noturētu tīru vidi, jo soda pašvaldību, ja neizpilda šķirošanas normas. Depozīts no iedzīvotāju viedokļa izskatās labi, bet veidot jaunu paralēlu sistēmu tik vēlu ir neefektīvi no ieguldīto līdzekļu un uzņemto saistību puses. Sekas nepatiks arī iedzīvotājiem.
8. Divas dažādas numura zīmes uz mājām, kas uz ielas stūra, lai vieglāk atrast. Parasti adresācijā lieto to, uz kuras ielas bija pirmais numurs.
9. Vienkāršāki iedzīvotāju apkalpošanas centri Lietuvā (tikai pašvaldību pakalpojumi), mums labāk iedzīvotājiem -- arī valsts pakalpojumi.
10. Druskininku vadībai skaidra attīstības vīzija, pamatojums ar skaitļiem, juridiski, ko un kā vajag kūrorta pilsētai. Uzņēmējiem tiek dota pirmā roka attīstīt plānotās lietas, bet, ja netiek galā, pilsēta pārņem.
11. Latvijas izpilddirektoru asociācija iedvesmoja Lietuvas administrācijas vadītājus organizēties kopā un varbūt pat veidot apvienību.
12. Lietuvas pašvaldības veic mums netipiskas funkcijas, piemēram, lauksaimniecības tehnikas reģistrāciju un valsts valodas kontroli. Plusi -- ienākumi budžetā, labāka attieksme pret pašvaldību no zemnieku puses, piederības izjūta teritorijai, ceļu noslogojuma kontrole. Valoda -- teritorijas un katras iestādes jautājums. Zemnieku saimniecību reģistrs un lauku attīstības speciālists katrā pašvaldībā.
13. Valsts uzraugs, kurš kontrolē, palīdz pašvaldību lēmumu likumības nodrošināšanā. Labāka sistēma, ja noteiktā reģionā konkrēti valsts ierēdņi, kuri pārzina teritoriju, nav dažādu pretēju viedokļu par vienu jautājumu, kad katrreiz cits ierēdnis lasa noteikumus.
14. Arī mazākās pašvaldībās inkubatora izveidošana dod pozitīvu nodarbinātības un biznesa attīstības efektu. Piemērs -- Anīkšču pašvaldība, kas mākslas inkubatorā iznomā darba telpas ar aprīkojumu līdz pieciem gadiem mājražotājiem, māksliniekiem un rokdarbniekiem. Veidojas mazo uzņēmēju komūna un sinerģija, savstarpēji komunicējot, tiek radīti kopīgi produkti un partnerības nomniekiem.
Sniedze Sproģe,
LPS padomniece
Alītas rajons
Alītas apriņķa administrācija
Situācija darba tirgū un nodarbinātība
Druskininki - kūrorts pie veselības avotiem
Intelektuālās pārvaldības projekts
Intelektuālā pārvaldība
Ēku pārvaldības intelektuālā sistēma
Atkritumu apsaimniekošanas monitoringa un loģistikas informatīvā sistēma
Sabiedrisko ēku pārvaldības intelektuālā sistēma
Lietuvas Pašvaldību asociācija