Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde 26. martā (2019)

26. marta LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē galvenā uzmanība tika veltīta 2019. gada pašvaldību budžeta jautājumiem.

Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare informēja par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem, kas 2019. gadā būtiski mainīti. Līdz šim valsts budžeta likumā tika noteikti mērķi, kādiem pašvaldības var aizņemties, bet šogad mērķu saraksta vairs nebūs (pašvaldības varēs aizņemties jebkura investīciju projekta realizācijai), taču ir noteikts pamatnosacījums: pašvaldībai jānodrošina 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējums no kopējām projekta izmaksām. Pašvaldības budžeta līdzfinansējumu būs iespēja veikt līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu (šis princips attieksies arī uz 10% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu izglītības investīciju projektiem – skat. tālāk).

Vienlaikus likumā par valsts budžetu 2019. gadam (pagaidām vēl likumprojekts Saeimā) noteiktiem projektiem būs paredzēti atšķirīgi aizņemšanās nosacījumi:

* bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma aizņēmumi būs pieejami:

– ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

–  EKII līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuros aizņēmuma apmērs neattiecināmajām izmaksām nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu (pārējām neattiecināmajām izmaksām aizņēmuma apmērs ir 75%, pašvaldības līdzfinansējums – 25%);

–  valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai, kas tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

–  izglītības iestāžu investīciju projektu finansēšanai 2019. gadā, ja ir sniegts valsts institūcijas atzinums par izglītības iestādes ēkas neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām un VARAM un IZM pozitīvs atzinums par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā;

* ar 10% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu no kopējām projekta izmaksām aizņēmumi būs pieejami izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, ja ir sniegts VARAM un IZM pozitīvs atzinums par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā.

Kā informēja I. Komisare, izglītības projektu izvērtēšanai VARAM tiks veidota īpaša komisija, kurā bez VARAM būs arī IZM un FM pārstāvji, kuri sniegs atzinumu par konkrētā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā.

Jāuzsver, ka vidējā termiņa aizņēmumiem, kam ir noslēgti aizdevuma līgumi līdz š.g. 1. janvārim, tiek saglabāts piešķirtais aizņēmuma apmērs, ievērojot aizņēmumu atļaujā noteiktos nosacījumus (t.i., jau piešķirtajiem aizņēmumiem nosacījumi netiek mainīti). Savukārt aizņēmumi 2018. gadā uzsākto projektu (izņemot ceļu un kultūras iestāžu investīciju projektu) finansēšanai 2019. gadā tiks nodrošināts, ja projekta finansēšanai 2018. gadā ir saņemts aizņēmums ar izņemšanu tikai 2018. gadā un līdz 2019. gada aizņēmuma pieprasījuma iesniegšanai ir veikta apmaksa ne mazāk kā 20% apmērā no būvdarbu līgumā paredzētās summas.

Pašvaldības aizņēmumu pieteikumus Pašvaldības aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē (PAGKPP) varēs iesniegt pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas Saeimā, kas plānota 3. aprīlī (nevajadzēs gaidīt likuma izsludināšanu). Nākamā PAGKPP sēde plānota 24. aprīlī, dokumenti aizņēmuma atļaujas saņemšanai iesniedzami līdz 9. aprīlim. PAGKPP sēdes datums un iesniedzamo dokumentu termiņš tiek publicēts Finanšu ministrijas mājaslapā sadaļā “Pašvaldību finanšu uzraudzība: PAGKPP”.

Plašāk par aizņemšanās nosacījumiem pašvaldībām un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem un valsts budžeta speciālo dotāciju 2019. gadā skatiet prezentācijās zemāk!

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne komitejas sēdē informēja par aktuālajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas Saeimā pieņemti š.g. 21. martā (Nr. 247/Lp13):

* ar grozījumiem likumā 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņš pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim, ja izpildās vairāki nosacījumi: IIN maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību; viss taksācijas gadā ar nodokli apliekamais ienākums ir gūts tikai Latvijā; ienākums nepārsniedz VSAOI griestus (2018. gadā – 55 000 eiro, 2019. gadā – 62 800 eiro); ir ienākums, no kura izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis un kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu;

* likums dod iespēju IIN maksātājam vienoties ar ienākuma izmaksātāju (vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) nepiemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet piemērot IIN maksātāja prognozēto neapliekamo minimumu, kas nevarēs pārsniegt konkrētai fiziskai personai VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu;

* ja, sniedzot IIN deklarāciju (sākot ar 2018. gadu), tiek aprēķināts nodoklis, kas ir robežās no 0,01 eiro līdz 1 eiro, VID to noapaļos uz 0; u.c.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas konsultante Laila Ruškule LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē sniedza skaidrojumu par mēnešalgas noteikšanas iespējām pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē. Viņa uzsvēra, ka Valsts kancelejas ieskatā, lai konstatētu, vai pašvaldība, nosakot deputāta mēnešalgu, kurš neieņem algotu amatu domē, ir vai nav pārkāpusi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto, primāri ir jāvērtē, vai noteiktās mēnešalgas apmērs ir lielāks, nekā to nosaka likums. Papildus jāvērtē, vai pašvaldības iekšējos normatīvos aktos ir noteikta mēnešalgas noteikšanas kārtība. Plašāk skatiet prezentācijā zemāk! Savukārt Valsts kancelejas atbildes uz  biežāk uzdotajiem jautājumiem par atlīdzību meklējiet šeit.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu jautājumos

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Pašvaldību aizņēmumi 2019. gadam
Par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā un valsts budžeta speciālo dotāciju pašvaldībām 2019. gadā
Atlīdzības pašvaldības deputātiem