Jaunākajā ziņu lapā "Eiropas lietas" lasiet par aktuālajiem notikumiem un par būtiskāko, kas notika Eiropas Savienībā migrācijas un patvēruma jomā 2021. gadā. Ar ziņu lapu iespējams iepazīties ŠEIT.
2021. gada 14. decembrī Komisija ierosināja atjaunotus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību. Mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinās ciešāku koordināciju ES līmenī un ļaus dalībvalstīm labāk tikt galā ar jauniem izaicinājumiem gan ES kopējo ārējo, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā. Ierosinātās atjaunināšanas mērķis ir nodrošināt, ka iekšējās robežkontroles atsākšana joprojām ir galējās nepieciešamības līdzeklis. Ar jaunajiem noteikumiem arī ievieš kopīgus instrumentus, kas paredzēti, lai efektīvāk pārvaldītu ārējās robežas sabiedrības veselības krīzes gadījumā, tādējādi mācoties no Covid-19 pandēmijas laikā gūtās pieredzes. Izmaiņas paredz, piemēram, strukturētāku procedūru iekšējās robežkontroles atjaunošanai, paredzot vairāk aizsardzības pasākumu; alternatīvu pasākumu izmantošanas veicināšanu; iekšējās robežkontroles ietekmes samazināšanu uz pierobežas reģioniem; neatļautas kustības nepieļaušanu Šengenas zonas iekšienē.
2021. gada 21. decembrī Eiropas Komisija ir pieņēmusi instrumenta “Eiropa pasaulē” daudzgadu indikatīvās programmas (DIP), kurās noteiktas prioritārās jomas sadarbībai ar partnervalstīm un reģioniem visā pasaulē 2021. - 2027. gadā. Tas ietver arī finanšu piešķīrumu 2021. -2024. gadam (valstu līmenī) un 2021. - 2027. gadam (reģionu līmenī) šīs sadarbības atbalstam par kopējo summu 26,3 miljardu eiro apmērā. Valstu un reģionu DIP pieņemšana būtiski veicinās rīcību klimata politikas jomā, sociālo iekļaušanu un cilvēces attīstību, risinās migrācijas un piespiedu pārvietošanas jautājumus un ļaus sasniegt mērķus dzimumu līdztiesības un bioloģiskās daudzveidības jomā. Valstu un reģionu daudzgadu indikatīvās programmas Komisija pieņem pēc apspriešanās ar partnervalsti/reģionālajām organizācijām, ES dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šajos dokumentos ir noteiktas galvenās prioritārās jomas sadarbībai, konkrētie mērķi, sagaidāmie rezultāti, kā arī indikatīvie piešķīrumi ES sadarbībai ar partnervalstīm un reģioniem, uz kuriem attiecas instruments “Eiropa pasaulē”, t.i., kaimiņreģions, Subsahāras Āfrika, Āzija un Klusā okeāna reģions, Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions. Šīs daudzgadu indikatīvās programmas tādējādi ir ilgtermiņa plāni instrumenta “Eiropa pasaulē” īstenošanai šajās valstīs un reģionos.
Gada nogalē, 30. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta regula (ES) 2021/2303 par ES Patvēruma aģentūru, ar ko atceļ regulu (ES) Nr. 439/2010.Tās mērķis ir pārveidot Eiropas patvēruma atbalsta biroju(EPAB) par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, lai atbalstītu dalībvalstis un veicinātu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS). Eiropas Savienības patvēruma politikas mērķis ir izstrādāt KEPS, kas būtu saderīga ar Savienības vērtībām un humānisma tradīciju un kuras pamatā būtu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips. KEPS pamatā ir Eiropas Savienības līmenī piedāvātas starptautiskās aizsardzības, atzīšanas un aizsardzības procedūru kopēji minimuma standarti, uzņemšanas nosacījumi, un ar to izveido sistēmu, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Neatkarīgi no KEPS īstenošanā gūtajiem panākumiem dalībvalstis joprojām ievērojami atšķiras viena no otras starptautiskās aizsardzības piešķiršanas aspektā un attiecībā uz to, kā šāda starptautiskā aizsardzība tiek nodrošināta. Šīs atšķirības būtu jānovērš, nodrošinot lielāku starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanas konverģenci un panākot, ka Eiropas Savienības tiesību piemērošana visā Eiropas Savienībā notiek vienādi un balstās uz augstiem aizsardzības standartiem.
Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Francija no Slovēnijas pārņem Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus līdz 2022. gada 30. jūnijam. Francijas prezidentūra paudusi, ka tā nākamajā pusgadā vadīsies pēc izstrādātā moto “Atgūšanās, spēks un piederības sajūta’’ (Recovery, Strenght and a sense of Belonging). Tā paudusi, ka balstīs savu darbību ambīcijās, kas vērstas uz suverēnāku Eiropu, jaunu Eiropas attīstības modeli un humānāku Eiropu. Šai prezidentūrai izaicinājumu netrūks, jo klātesoša joprojām ir ne tikai pandēmija, bet aktualizējušās arī debates par kodolenerģijas kategorizēšanu Eiropas Savienībā. Tāpat reformu gaida arī migrācijas pakts. Atsaucoties uz izplatīto prezidentūras darba programmu, pirmkārt, sagaidāms, ka gana sarežģītas prezidentūras laikā būs debates par kodolenerģiju, jo Vācija ir pateikusi, ka turpinās iebilst Francijas plāniem kategorizēt kodolenerģiju kā zaļo enerģiju. Tādas valstis kā Francija, Polija un Čehija vēlas panākt, lai kodolenerģija tiek atzīta par zaļu enerģiju, bet Vācija, Austrija un Luksemburga ir noskaņotas pret šo ideju. Otrkārt, Francija plāno virzīt uz priekšu bloka vadošo klimata tiesību aktu paketi Fit for 55, un te būs jāmeklē balanss starp dalībvalstu vēlmēm. Treškārt, Francija arī rosinās jaunu Eiropas Savienības mehānismu, lai nepieļautu lauksaimniecības preču importu no atmežotām teritorijām.
