Sadarbībai un zināšanu apmaiņai starp Eiropas pilsētām ir svarīga loma jaunpienācēju integrācijā, norāda eksperti, piebilstot, ka viņu iekļaušanas stratēģijas var kalpot arī par paraugu lielākām Eiropas pilsētām. Vietējās kopienas ir vieta, kur integrācija notiek, strādājot un mācoties. Aptuveni 8,4% ES iedzīvotāju ir cilvēki, kas dzimuši ārpus ES bloka, un no diviem līdz trim miljoniem trešo valstu valstspiederīgo katru gadu apmetas uz ES darba vai mācību nolūkā, liecina Komisija. Lai atbalstītu Eiropas pilsētas un reģionus, kas saskaras ar jaunpienācējiem, 2021. gada martā ES izpildvara un Reģionu komiteja uzsāka partnerību, kuras mērķis ir palielināt kapacitāti un veicināt zinātības apmaiņu starp vietējām kopienām. Zināšanu apmaiņa ir īpaši svarīga mazākām pilsētām, kurām bieži vien nav tādas pašas iespējas un iespējas uzņemt migrantus kā lielajām pilsētām, norāda eksperti. Pieredzes apmaiņa palīdz pārdomāt veidu, kā uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Partnerību starp Eiropas pilsētām mērķis ir arī stiprināt migrantu sociālo iekļaušanu.
Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām. Sākotnēji Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā Latvijā aktīvi iesaistījās mūsu valsts iedzīvotāji, bet tagad entuziasms sāk noplakt, problēmas sāk izgaismoties arvien vairāk. Tas saistīts ar to, ka brīdī, kad ieradās Ukrainas kara bēgļi, Latvijā nebija labi funkcionējošas un labi koordinētas integrācijas sistēmas. Līdzās problēmām ar mājvietu ir arī izaicinājumi saistībā ar nodarbinātību, latviešu valodas apguvi, mācību iespējām bērniem un izglītošanās iespējām arī pieaugušajiem. Īsā laikā risinājumus tik lielam bēgļu skaitam nav viegli uzreiz atrast. Līdzīgas problēmas iezīmējās jau iepriekš, kad Eiropa piedzīvoja Sīrijas bēgļu pieplūdumu.
Kopumā skatoties Eiropas kontekstā, migranti nav drauds, drīzāk iespēja.
Elita Kresse,
LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos