Projektā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis sadarbojas, lai veidotu kopīgus standartus un vadlīnijas Nacionālo klimata pārmaiņu pielāgošanās centru darbībai, dalītos datos, rīkos un labajā praksē par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī stiprinātu institucionālo kapacitāti un starpsektoru sadarbību. Sadarbības ieguvumi ir ātrāka labās prakses pārnese starp valstīm, saskaņotāka politikas ieviešana un mazāka fragmentācija, kā arī spēcīgāka reģionālā noturība pret klimata riskiem - plūdi, karstuma viļņi, piekrastes erozija u.c. Reģionālā pievienotā vērtība ir labās prakses, rīku un datu apmaiņa starp valstīm ar līdzīgiem klimata apstākļiem, kopīga pieeja klimata risku novērtēšanai un pielāgošanās plānošanai, institucionālās kapacitātes stiprināšana.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji prezentēja darbu pie zināšanu centru izveides. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa prezentēja Nacionālā klimata pārmaiņu pielāgošanās centra izveides pirmos soļus. Centra pamatfunkcijas būs zināšanu apkopošana un aktualizēšana, atbalsts politikas veidotājiem un pašvaldībām un sabiedrības informēšana. Izvēlētais centra darbības modelis ir digitāla platforma – Pielāgošanās klimata pārmaiņām zināšanu telpa, kur tiks apkopoti esošie klimata dati, pētījumi un rīki, iesaistītas institūcijas un eksperti un identificētas sinerģijas ar esošām platformām un projektiem, piemēram, INTERREG BSR programmas projektiem ClimaLoc un ClimaResponse. Iesaistītās puses ir Latvijas pašvaldības, ministrijas, zinātniskās institūcijas un nozaru organizācijas. Latvijas Pašvaldību savienība plāno Centru izveidot kā vienas pieturas aģentūru, piedāvājot Vadlīnijas pašvaldībām, klimata risku novērtēšanas rīkus, piemērus un gadījumu analīzes, atbalstu projektu sagatavošanai un finansējumam. Digitālā platforma tiks nodrošināta ar regulāru satura atjaunošanu.
Projekta partneri uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir finansējuma un Centru ilgtspējas nodrošināšana, to ilgtermiņa uzturēšana pēc projekta beigām. Pēc projekta īstenošanas paredzēta aktīva sadarbība ar citu valstu centriem, tostarp Ziemeļvalstu – Baltijas tīklā.
Dānijas partneris: KLIMATORIUM
Esošā struktūra: Dānijas Starptautiskais klimata centrs
Klimatorium jau ir izveidots kā Dānijas Starptautiskais klimata centrs.
Zviedrijas partneris: RISE
Esošā struktūra: Dzīvotspējīgu pilsētu tīkls
Zviedrijā izveidots Daudzlīmeņu pārvaldības centrs un Zviedrijas partneris Eiropas pilsētu misijā – NetZeroCities, kas atbild par Eiropas klimata pilsētu līgumu izstrādi, veicina sadarbību klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas jomā.
Somijas partneris: ELY
Esošā struktūra: Nacionālā klimata vienība – ELY centra pakļautībā
ELY centros klimata darbs tiek veikts katrā reģionā, gandrīz katrā ELY centrā ir arī norīkots klimata eksperts.
Igaunijas partneris: ELF (Igaunijas Dabas fonds)
Esošā struktūra: Igaunijas Pētniecības padome
Lietuvas partneris: ZE (Žiedinė Ekonomika)
Esošā struktūra: Daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogs – NEKP izstrādes elements
Ieinteresētās personas: ministrijas (Vides, Enerģētikas, Lauksaimniecības, Transporta), Lietuvas Pašvaldību asociācija, Vides aizsardzības aģentūra.
Latvijas partneris: Latvijas Pašvaldību savienība
Esošā struktūra: Nav piemērotas struktūras.
Plānota sadarbība ar Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Vides investīciju fondu, pašvaldībām, plānošanas reģioniem.