Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Projekts Adaptation Hubs (Nacionālie adaptācijas centri)

Projekts Adaptation Hubs (Nacionālie adaptācijas centri)

Projekta numurs 101212639 — AdaptationHubs

Projektu uzsaukums: HORIZON-MISS-2024-CLIMA-01

Tēma: HORIZON-MISS-2024-CLIMA-01-02

Darbības veids: HORIZON koordinācijas un atbalsta darbības

Granta piešķīrējiestāde: Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra

Grants: EUR 3 999 237,50 (100% Eiropas Savienības finansējums)

 

AdaptationHubs projekta mērķis ir nodrošināt vismaz 27 Nacionālo daudzlīmeņu pārvaldības adaptācijas centru izveidi un ieviešanu, izstrādājot jaunas struktūras vai atbalstot esošās, un veicināt apmaiņu un sadarbību valsts, pārrobežu un ES mērogā.

Projektā tiks nodrošināta asociēto valstu un valstu ārpus ES iesaistīšanās, izmantojot īpašu informācijas izplatīšanas programmu.

 

Plānotie rezultāti:

  • Izveidoti un darbojas 27 Nacionālie daudzlīmeņu pārvaldības adaptācijas centri (NAH);
  • Projekta laikā notikušas 135 NAH darba sesijas;
  • Izveidots un darbojas 1 Centrālais atbalsta centrs;
  • Īstenotas 19 savstarpējas mācīšanās aktivitātes starp NAH;
  • Īstenotas 54 mērķsadarbības aktivitātes starp reģioniem;
  • Izveidota un pārbaudīta 1 Eiropas Savienības mērķsadarbības pilotprogramma;
  • Īstenotas 4 Eiropas Savienības mērķsadarbības aktivitātes ar vismaz 16 darba sesijām.

Projekta ilgums: 24 mēneši

Projekta sākuma datums: 2025. gada 1. novembris

Projekta beigu datums: 2027. gada 31. oktobris

Iepriekšējais
Nākamais

Straujais pavasaris atgādina: klimata pārmaiņām jāgatavojas jau tagad

Šādi laikapstākļu kontrasti nav tikai nejaušība – tie arvien biežāk ir klimata pārmaiņu izpausme arī mūsu reģionā. Plūdi vairs nav tikai sezonāla neērtība, bet nopietns atgādinājums, ka gan valstij, gan pašvaldībām jābūt gatavām arvien neparedzamākiem laikapstākļiem.

Kamēr operatīvie dienesti šobrīd rūpīgi seko ūdens līmeņa izmaiņām upēs, pašvaldībām un valsts institūcijām ir svarīgi domāt arī par ilgtermiņa risinājumiem. Tieši tādēļ Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes laikā 4. martā tika atklāta projekta AdaptationHubs ieviešana Latvijā.

AdaptationHubs ir Eiropas Komisijas programmas “Apvārsnis Eiropa” finansēts divu gadu projekts. Tā mērķis ir visās 27 Eiropas Savienības valstīs veidot nacionālās platformas klimata risku pārvaldībai, stiprinot sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un pētniekiem. Latvijas Pašvaldību savienība ir viens no projekta partneriem.

Sanāksmē piedalījās arī Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji.

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe informēja par aktuālo plūdu risku pārvaldībā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd prioritāte ir operatīvā gatavība, vienlaikus norādot, ka kopā ar ekspertiem un pašvaldībām jau tiek plānoti konkrēti soļi plūdu risku mazināšanai nākotnē. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā profesore Linda Grinberga iepazīstināja ar dabā balstītiem risinājumiem, piemēram, mākslīgajiem mitrājiem.

Šādi mitrāji palīdz uzkrāt lieko ūdeni plūdu laikā un vienlaikus attīra ūdeni. Tie nav tikai vides projekti, bet arī praktiski un ekonomiski pamatoti inženiertehniski risinājumi. Latvijā šādi projekti jau tiek īstenoti Limbažos, Balvos, Pāvilostā un citviet, turklāt pašlaik ir pieejams pat 100 % valsts finansējums mākslīgo mitrāju izveidei.

Sanāksmes laikā tika atklāta arī Digitālā zināšanu telpa par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā vienuviet apkopota informācija par klimata riskiem, pētījumiem, vadlīnijām un labās prakses piemēriem, kas var palīdzēt pašvaldībām pieņemt pārdomātus lēmumus.

Digitālā zināšanu telpa pieejama šeit:
https://www.lps.lv/lv/noderigi/klimata-zinasanu-telpa-nah/

Savlaicīga informācija un zināšanas ir viens no svarīgākajiem instrumentiem klimata risku mazināšanā. Jo labāk pašvaldības izprot dabas procesus un iespējamos scenārijus, jo ātrāk tās var rīkoties un pasargāt iedzīvotājus, infrastruktūru un vidi.

Klimata pārmaiņas prasa ciešu sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un zinātniekiem. Tikai kopīga, uz zināšanām balstīta rīcība palīdzēs Latvijai kļūt noturīgākai pret dabas izaicinājumiem nākotnē.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa

Mākslīgie mitrāji
Plūdu riski_KEM