Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS sniedz ierosinājumus VARAM izstrādātā informatīvā ziņojuma projektam

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 18. aprīlī sniedza atzinumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” projektu. Pēc pašvaldību viedokļu apkopošanas un diskusijas par šo jautājumu Novadu dienā Gulbenē 12. aprīlī LPS uzskata, ka dokuments ir pilnveidojams un papildināms. Atzinumā iekļauti pašvaldību sniegtie rakstiskie, telefoniskie un mutiskie ierosinājumi un iebildumi, kuru iesniegšanai ministrija bija atvēlējusi tikai piecas dienas. Kopsummā LPS iesniegusi 68 pašvaldību ierosinājumus.

Informatīvais ziņojums par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) tiek virzīts kā Ministru kabineta lieta un tiek saskaņots tikai ar Tieslietu un Finanšu ministriju, kā arī ar LPS. Tajā tiek skaidrota sākotnējā pozīcija konsultācijām ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

LPS sniegtie ierosinājumi un priekšlikumi precizē pamatojumu daļu un piedāvā arī atšķirīgus reformas risinājumus.

Galvenie ierosinājumi

Ministrija piedāvā lēmumu par reģionu veidošanu vai neveidošanu atlikt uz nenoteiktu laiku, uzskatot, ka šobrīd jāveic tikai ATR, turpretī LPS piedāvā veidot reģionālās pašvaldības Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgas metropoles reģionā, izskatot arī iespēju izveidot reģionālo pašvaldību Sēlijā. Jau sākumā jābūt skaidrībai par reģioniem, pretējā gadījumā vietējo pašvaldību veidošanas kritēriji jau dažus gadus pēc reformas atkal būs jāmaina, bet apvienotās pašvaldības vajadzēs sadalīt.

Tāpat VARAM piedāvā atstāt tikai divas republikas pilsētas, bet pārējās iekļaut vietējo pašvaldību teritorijās. Liepāja, Jelgava un citas lielās pilsētas kļūtu par novada pilsētām (iekšējā pārvaldes teritorija bez patstāvīgas pašvaldības). LPS piedāvā saglabāt republikas pilsētas ar vēlētu pašvaldību statusu. Šajā gadījumā pilsētām nebūtu problēmu ar Eiropas Savienības (ES) pilsētvides programmu pieejamību.

Ministrija piedāvā likumā katrā novadā noteikt vienu administratīvo centru, LPS – pašvaldībai brīvību ar iespēju vienu vai vairākus centrus noteikt patstāvīgi. Tas ļautu samazināt nomales efektu, kas citādi gaida 51 mazpilsētu (ministrijas variantā paliktu tikai 35 centri).

Vēl ministrija piedāvā noteikt tik lielas pašvaldības, lai sadarbība kļūtu par izņēmumu. LPS uzskata, ka pašvaldību sadarbība būs (un jau ir) efektīvs veids, kā samazināt pašvaldību izdevumus un paaugstināt kvalitāti arī pēc reformas.

Ministrija uzskata, ka Pierīgas pašvaldībām nosakāma 15 tūkstošu iedzīvotāju kvota. Savukārt LPS piedāvā šīm teritorijām kvotu nenoteikt, jo tajās pieaug iedzīvotāju skaits un jau pēc dažiem gadiem katra no šīm pašvaldībām plānoto robežu pārsniegs. Rīgas metropoles reģionā varētu pirmajā izveidot tieši vēlētu reģionālo pašvaldību.

Ministrija piedāvā vērtēt novadu pēc pazīmes, vai tajā ir iespējams izveidot pienācīgu infrastruktūru. Turpretī LPS piedāvā novadus apvienot tikai tad, kad pienācīgā infrastruktūra jau ir izveidota, izbēgot no iepriekšējās reformas bēdīgās pieredzes. “Toreiz tika solīts, ka pēc pagastu apvienošanas būs sabiedriskais transports un asfaltēts ceļš uz novada centru. Pēc apvienošanas valdība par solīto aizmirsa. Jauno teritoriju var iezīmēt kartē, taču pirms apvienošanas jāpadomā par iedzīvotāju komunikācijas iespējām,” tā LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Ministrija uzskata, ka pietiek iepazīstināt pašvaldības un valsts iedzīvotājus ar jaunā administratīvā dalījuma karti. LPS norāda, ka atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām (Eiropas vietējo pašvaldību harta) tik būtiskā jautājumā kā ATR iedzīvotāju viedoklis ir ārkārtīgi būtisks, tāpēc domes var organizēt iedzīvotāju aptaujas katras pašvaldības teritorijā, lai noskaidrotu vietējo vēlētāju viedokli par piedāvātajām pārmaiņām.

LPS īpaši norāda, ka 2013. gada vērtējums iepriekšējai reformai tika veikts apstākļos, kad statistikas datus par pagastu un novada pilsētu teritorijām vairs nevāca un neanalizēja, līdz ar to pēc šīs reformas šādu situāciju vēlreiz pieļaut nedrīkst. “Pēc reformas datu apkopošana ir obligāta, jo to apkopojums ir vienīgais rādītājs, vai mērķis ir sasniegts, turklāt labs materiāls jebkurai citai reformai,” uzskata M. Pūķis un piebilst, ka, veidojot šo reformu, nav ņemtas vērā arī pārmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā uzņēmumu un iedzīvotāju emigrācija uz pilsētas aptverošajiem pagastiem un novadiem.

Diskusijas par ministrijas piedāvāto ATR karti paredzētas arī LPS 30. kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā. “Kā paudu arī Novadu dienā, ir pienācis brīdis, kad mums jāuzdod konkrēti jautājumi un jāsaņem tikpat konkrētas atbildes. Nepieciešamas skaidras atbildes par to, kas pēc reformas uzlabosies šīs vai citas teritorijas iedzīvotājiem, kādi būs ekonomiskie ieguvumi arī uzņēmējiem, kā arī – kā tiks mazinātas reģionālās atšķirības. Kaut arī par reformas detaļām domas atšķiras un tas ir absolūti normāli, ņemot vērā pašvaldību daudzveidību, svarīgi ir apkopot to vienojošo, kas nāktu par labu valstij un katra atsevišķa novada iedzīvotājiem kopumā,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

LPS iebildumi un ierosinājumi
Ilūkstes pašvaldība
Jaunjelgavas pašvaldība
Jēkabpils novada pašvaldība
Kocēnu pašvaldība
Mālpils pašvaldība
Mazsalacas pašvaldība
Naukšēnu pašvaldība
Ogres pašvaldība
Ozolnieku pašvaldība
Priekules pašvaldība
Raunas pašvaldība
Rojas pašvaldība
Rugāju pašvaldība
Salas pašvaldība
Valmieras pašvaldība
Vecpiebalgas pašvaldība
Ādažu pašvaldība
Apes pašvaldība
Beverīnas pašvaldība
Brocēnu pašvaldība
Durbes pašvaldība
Cesvaines pašvaldība
Gulbenes pašvaldība
Daugavpils pilsētas pašvaldība
Liepājas pilsētas pašvaldība
Iecavas pašvaldība
Aizputes pašvaldība