Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Guntis Libeks

LPS priekšsēža vietnieka p.i., Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Novadu dienā Aizkrauklē – par un pret skolu optimizēšanu

Tradīcijas formu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotā Novadu diena ieguvusi pēc administratīvi teritoriālās reformas un novadu izveides, un iepriekšējos gados tā organizēta Skrundā (2011), Ogrē (2012), Kocēnos (2012), Kuldīgā (2013), Iecavā (2014), Priekuļos (2015) un Bauskas novadā (šāgada 31. martā), ikreiz izvirzot apspriešanai vienu vai vairākas problēmas kādā konkrētā jomā.

Astotā Novadu diena, kas 24. novembrī notika Aizkraukles kultūras namā, bija veltīta izglītībai un pēdējā laika sāpīgākajam tematam – skolu optimizācijai.

Novadu dienu Aizkrauklē atklāja Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un mājastēvs – Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Kopā ar pašvaldību vadītājiem un izglītības jomas speciālistiem tajā piedalījās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Vispirms Novadu dienas dalībnieki tika iepazīstināti ar diviem pētījumiem, ko veikusi Latvijas Banka (LB) un SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists Kristaps Svīķis analizēja, kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi. LB pētījumā secināts, ka mācību rezultāti atkarīgi no skolas lieluma (klašu piepildījuma), pedagogu atalgojuma un skolotāju vecuma (ļoti maz ir gados jaunu skolotāju). LB ekonomists uzskata, ka, optimizējot skolu tīklu un piepildot klases, iespējams ietaupīt līdzekļus, kas būtu novirzāmi pedagogu atalgojumam.

Visvairāk jautājumu raisīja SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenā redaktora Jāņa Turlaja ziņojums par pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, kas tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma (pieejams šeit). Ekonomģeogrāfa J. Turlaja vadībā izstrādātais pētījums iezīmē katras vidusskolas nākotni, norādot, ka vidusskolu skaitam Latvijā būtu jāsarūk, daudzām jāpārtop par pamatskolām vai sākumskolām.

To, ka nedrīkst tā vienkārši kartē salikt dažādu krāsu punktus, no kā atkarīga vidusskolu nākotne pēc trim vai sešiem gadiem, apliecināja gan klātesošie pašvaldību pārstāvji, gan izskanējušie viedokļi publiskās diskusijās un komentāri interneta portālos. Arī Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, analizējot izglītības sistēmas decentralizētas organizācijas iespējas un skolu tīklu kā līdzekli, uzsvēra, ka paredzētā izglītības reforma iztukšos lauku novadus. Viņš prognozē, ka šāda rīcība var novest pie jauna depopulācijas viļņa.

LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, kurš IZM noteiktajiem kritērijiem atbilstošo skolu iedalījumu “uzzīmējis” savā kartē, cēla priekšā ciparus, kas nozīmē nāves spiedumu daudzām lauku teritorijām. Ja sekosim ministrijas rekomendācijām, ka 10.–12. klasēs lielpilsētās pēc trim gadiem jābūt 225 skolēniem un pārējā Latvijas teritorijā – 150 skolēniem, tad līdzšinējo 325 vidējo izglītības iestāžu vietā (neskaitot arodvidusskolas un tehnikumus) pēc dažiem gadiem valstī varētu palikt mazāk par simtu vidusskolu.

“Jāņa sētas” kartē un pētījumā gan pieļauti izņēmumi gadījumos, ja skola atrodas tālāk par 25 km. Zinot bēdīgo ceļu stāvokli, klātesošie ar interesi uzņēma VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Attīstības pārvaldes direktora Gundara Kaina sniegto Latvijas autoceļu tīkla izvērtējumu. Amatpersona sacīja, ka ceļu tīkla sakārtošanai daļu vietējo valsts ceļu varētu nodot pašvaldībām, tāpēc tuvākajā laikā LVC uzsākšot diskusijas ar pašvaldībām. Viņš arī informēja, ka jau sakārtoti vairāki no 31 ceļu posma, kas ietilpst pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” kā primāri asfaltējamie, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanai uz izglītības iestādēm. Vairāki posmi iekļauti finansēšanas programmās, bet pārējo ceļu remonts vēl jāizvērtē.

Novadu dienas otrajā daļā LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, aicinot dalībniekus aktīvi piedalīties diskusijā, uzsvēra, ka šīs Novadu dienas uzdevums ir parādīt dažādus viedokļus un meklēt kopīgus risinājumus.

Pieredzē dalījās vairāki praktiķi: Baltinavas novada deputāts Imants Slišāns, Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams, Jelgavas novada domes deputāte Sarmīte Balode, Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica un Valmieras pilsētas domes deputāts Andris Klepers.

Novadu apvienības sapulcē tika gatavota rezolūcija “Par tālākajiem soļiem skolu tīkla optimizācijā”, ko sanāksmes dalībnieki nolēma papildināt un uzticēja novest līdz galam Novadu apvienības Valdei. Sākotnējie uzstādījumi gan paliek nemainīgi: aicināt Izglītības un zinātnes ministriju organizēt vecāku aptauju visās teritorijās, kurās projektā atstājamās vidusskolas neatbilst kritērijiem un šo apstākli paredzēts novērst, piesaistot skolēnus no slēdzamām vidusskolām; noskaidrot, vai vecāki ir gatavi bērnus sūtīt uz iecerētajiem centriem; Satiksmes ministrijai novērtēt izmaksas, kas nepieciešamas, lai panāktu pieņemamu ceļu kvalitāti uz jaunajiem vidējās izglītības centriem; Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespējamās sociāli ekonomiskās sekas, ja iecerētās skolas nepiesaistīs skolēnus un jaunie centri atkal neatbildīs formālajiem kritērijiem, tādējādi paātrinot depopulāciju lielākajā daļā Latvijas teritorijas; Izglītības un zinātnes ministrijai, gatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, veikt pārrunas ar katru pašvaldību atsevišķi; Ministru kabinetam, nosakot vidusskolas klašu minimālo un maksimālo aizpildījumu, kā arī finansēšanas kārtību nepilna aizpildījuma gadījumā, veikt konsultācijas ar pašvaldībām, ņemt vērā izvērtētās sekas un nepietiekamo ceļu finansējumu, kā arī nepieļaut potenciālo nacionālās drošības apdraudējumu.

Drīzumā LPS Youtube video kanālā šeit būs pieejams arī šī pasākuma videoieraksts. 

Gunta Klismeta un Jana Bunkus

Māris Pūķis. Izglītības sistēmas decentralizētas optimizācijas iespējas, skolu tīkls kā līdzeklis
Kristaps Svīķis. Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?
Gundars Kains. Par autoceļu tīklu izvērtējumu
Jānis Upenieks. Skolu atbilstība IZM sniegtām rekomendācijām
Imants Slišāns. Lauku vidusskola austrumu pierobežā- izglītība un valsts politika
Sarmīte Balode. Izglītība Jelgavas novadā – iespējas un draudi
Guntis Mačtams. Ventspils novada pieredze
Saulcerīte Levica. Saldus novads - skolu tīkla sakārtošana izglītības pakalpojumu ilgtspējai
Andris Klepers. Izglītības pārmaiņas. Valmieras pilsēta